EKSCIMERA LĀZERA PRINCIPS.
Ekscimera lāzeram tiek izmantota divu gāzu kombinācija - viena cēlgāze un viena halogēns. Abas ir stabilas normālos apstākļos. Bet, kad augsta sprieguma elektriskais impulss tiek laists caur lāzera caurumu, kurā atrodas šīs gāzes, tās enerģijas ietekmē veido gāzu maisījumu. Termins “excimer” ir cēlies no vārdu salikuma "excited dimer".
Fotons izveido saiti starp cēlgāzes un halogēna molekulu.
Klīnikā parasti izmanto argonu un floru, kā gāzes, kas emitē vilni, kura viļņa garums ir 193 nm, un šis vilnis atrodas spektra ultravioletajā daļā. Bet izmanto arī citu gāzu sajaukumus, piemēram, kriptona – flora ekscimera lāzeru – izmanto laboratorijās eksperimentiem, un tas emitē vilni, kura viļņa garums ir 248 nm.
193 nm lielu lāzera enerģiju labi absorbē proteīni, glikoaminoglikāni, nukleīnskābes, kas veido radzeni. Šī lāzera enerģijas absorbēšana izpaužas kā saišu saraušana starp abu gāzu molekulām, jo 193 nm fotoniem ir augstāka enerģija kā radzenes sastāvdaļu molekulārajām saitēm. Šie molekulu fragmenti visa šī rezultātā tiek izmesti uz radzenes virsmas ar milzīgu (ultraskaņas) ātrumu. Ekscimera lāzera audu noņemšanas process tiek saukts par "ablative photodecomposition" – ablatīvo (ablācija – erozija) fotosairšanu. Ir svarīgi saprast, ka ekscimera lāzers nenoņem audus kā ar skalpeli, drīzāk tas ablatīvi (iztvaicē) noņem audus no radzenes virsmas. Noņemtos audus analizējot, secināts, ka tie sastāv no dažādiem ogļūdeņražiem ar lielu molekulārsvaru. No tā varam izdarīt secinājumu, ka šie audi lāzera procedūras rezultātā ir vienkārši sadeguši.
…
