Mezopotāmijas – šodien Irākas sastāvdaļa – ir plaša ieleja starp Tigras un Eifratas upēm. Senos laikos šim novadam bijusi bagāta flora un šo zemi raksturoja kā ‘’ziedošu dārzu’’. Pēc romiešu vēsturnieka Amiana Marcelīna (m.ē IV gs.) apraksta, ielejas dienvidos auga varenas dateļu palmas, vīģes un mandeļkoki, papeles un tamariski, granātu koki un ābeles, rozes un lilijas. Taču pēc mongoļu iebrukuma XIII gs. un pēc kolonizatoru saimniekošanas aina krasi mainījās. Mezopotāmija pārvērtās par tuksnesi, kur vietām redzami plakani, saplaisājuši uzkalni ar stāvām nogāzēm. Tie slēpj senas kultūras atliekas. Arheoloģiskie izrakumi tur tiek veikti kopš XIX gadsimta vidus līdz mūsu dienām. …
