Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs', 1.
  • Referāts 'Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs', 2.
  • Referāts 'Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs', 3.
  • Referāts 'Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs', 4.
  • Referāts 'Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Pašlaik Rīgas Vēstures un Kuģniecības Muzejā glabājas ap 400 000 ar Rīgas vēsturi saistītu muzejisku priekšmetu. Šis uzdevums ir tikai neliels ieskats muzeja bagātīgajās krātuvēs un Rīgas pilsētas vēsturē.
Gadsimtiem ilgi viena no Rīgas panorāmas dominantēm ir Doma baznīcas tornis. Gandrīz 200 gadu tas kalpo par ceļa rādītāju uz tagadējo Rīgas Vēstures un Kuģniecības Muzeju (turpmāk tekstā RVK) bijušā doma klostera pārbūvētajās telpās.
Tāpat kā daudzi Eiropas muzeji un galerijas, arī RVK muzejs radies no privātkolekcijas. Tā pirmsākumi meklējami 18.gs., kad apgaismības ideju ietekmē Rīgas izglītotāko namnieku aprindās modās interese par literatūru, dabaszinātnēm, vēsturi un mākslu un sākās visdažādāko priekšmetu vākšana. 18.gs.sākumā arī Rīgas pilsētas ārsta N. Martini ģimenē izveidojās kolekcija, kuras papildināšanā īpaši nopelni bija viņa mazdēlam N. fon Himzelim.
Nikolauss fon Himzelis (1729 – 1764) pēc Rīgas domskolas beigšanas un medicīnas studijām Kēnisbergas un Getingenas universitātē devās ilgstošā ceļojumā pa Eiropu, kur uzzināja ne vien par jaunākajiem sasniegumiem medicīnā, bet arī apskatījās tālaika ievērojamākās kolekcijas un iegādājās priekšmetus sava krājuma papildināšanai. Rīgā viņš līdztekus ārsta praksei un zinātniskai darbībai turpināja kolekcionēšanu. Rezultātā izveidojās tam laikam ievērojams dabaszinātņu, mākslas un vēsturisko priekšmetu krājums, kuru Himzelis vēlējās padarīt pieejamu plašai sabiedrībai. 1764.gada decembrī 35 gadus vecais ārsts tika guldīts ģimenes kapenēs Rīgas domā, bet 1773. gada 22. februārī Rīgas rāte pieņēma Katrīnes fon Himzeles dāvin;ajumu – viņas mirušā dēla pilsētai novēlēto kolekciju un nolēma izveidot muzeju, nosaucot to Himzeļa vārdā. Muz4ejam telpas ierādīja Anatomijas teātrī kalēju ielā 34/36, un tas kļuva par pirmo publisko muzeju ne vien Rīgā, bet arī visā Baltijā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants