VARA – no atkarības attiecībām izrietoša spēja un iespēja panākt savas gribas realizēšanos citu (atkarīgo partneru) rīcībā. Vara var būt fiziska (speja un iespēja fiziski ierobežot otra parvietoshanos, sakarus un eksistenci, laupot brīvību, nodarot saapes, sakropļojot vai nonāvējot), ekonomiska (speeja un iespēja pieshkirt vai nepieskirt otram eksistences līdzekļus vai to iegūšanas iespējas), garīga (speeja sniegt vai nesniegt otram vinja eksistencei nozīmīgu informāciju.)
Politiskā vara ir iespēja sabiedrisko procesu paarvaldiishanas jomaa laut, liegt vai piespiest attiecīgi rīkoties un taas pamataa ir visi triis varas veidu dažādās kombinācijās. Varas funkcionēšanā notiek gribas uzspiešana, no vienas puses, un pakļaušanās, no otras. Atkarībai, kas ir varas pamatā, var būt piespiedu raksturs (ar atkarīgā pretošanos) un brīvprātīgs raksturs (ar labprātīgu pakļaušanos).
Viena no senākajām politikas problēmām ir bijusi varas nonaaksana tikai vienas vai dazhu personu rokaas, taas pārmērīga lietošana visaas dzīves jomaas un sabiedrības nespēja varas pārstāvjus kontrolēt. Tas ir novedis pie daudzu valstu novājināšanās, sabrukuma, kariem, konfliktiem un vardarbīgām revolūcijām.
Sho problēmu demokrātiskās valstiis novērš, izmantojot varas dalīšanas principu. Saskaņā ar to likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara savstarpēji sadala pienākumus, papildina un uzrauga cita citu, taa nodrosinot demokrātisku valsts pārvaldi.…
