Novērošanas metodes stiprā puse ir klātbūtnes efekts. Novērošana- dzīvās darbības tiešā uztvere. Dažos gadījumos mēs novērojam paši, bet dažos to dara citi. Zinātniska novērošana no ikdienas novērošanas atšķiras ar to, ka:
Stingri formulēts uzdevums un mērķis;
Novērošana plānojas pēc iepriekš apdomātas procedūras;
Visi dati fiksējas protokolā vai dienasgrāmatā pēc noteiktās sistēmas;
Informācijai, kura iegūta novērošanas procesā, ir jāpadodas pamatotības un noturības kontrolei.
Pēc formalizētības iedala:
Nekontrolēti (nestandartizēti, bezstrukturēti) - novērotājs izmanto tikai kopīgo principiālu plānu;
Kontrolēti (standartizēti) – novērotājs reģistrē notikumus pēc detāli izstrādātas procedūras.
Atkarībā no novērotāja stāvokļa izšķir:
Ieslēgto- imitē darbību sociālajā dzīvē, adaptējās tajā un analizē notikumus no „iekšpuses”;
Neieslēgto – reģistrē notikumus „no malas”.
Abos gadījumos novērošana tiek veikta atklāti vai inkognito, kad novērotājs maskē savus notikumus. [1, 195]…
