-
Emocionālo pārdzīvojumu izpēte pirmsskolas bērnu grupās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pētāmā grupa un metodes | 5 |
| 1.1. | Pētījuma metodoloģijas pamatprincipi | 5 |
| 1.2. | Izmantotā metode | 8 |
| 1.3. | Izpētes subjekts - pētāmā grupa | 10 |
| 2. | Emocionālo pārdzīvojumu izspausmju analīze pirms izmēģinājuma darbības | 12 |
| 2.1. | Izpētes objekts - emocionālo pārdzīvojumu formas | 12 |
| 2.2. | Emocionālo pārdzīvojumu izpausmes pirms izmēģinājuma darbības | 14 |
| 3. | izmēģinājuma darbības norise | 17 |
| 3.1. | Izmantotās rotaļas nodarbībās | 17 |
| 3.2. | Datu fiksēšana | 18 |
| 4. | Emocionālo pārdzīvojumu izpausmju dinamika | 20 |
| 4.1. | Emocionālie pārdzīvojumi grupā | 20 |
| 4.2. | Interesantākie novērotie gadījumi emocionālajā izpausmē | 22 |
| nobeigums | 27 | |
| Literatūras sarakst | 28 |
1.Pētāmā grupa un metodes
Pēdējos gados pirmsskolas pedagoģijā Latvijā ir vērojams uzplaukums, kas izskaidrojams ar pirmsskolas pedagogu vispārējo kvalifikācijas celšanu un pirmsskolas izglītības pieaugošo nozīmi izglītības sistēmā.
Arī pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas pētījumi vēršas plašumā. Šobrīd aktuāli jautājumi ir par hiperaktivitāti, bērnu uzvedību, īpatnībām. Tādēļ pētījumā aprakstīta tēma un veikts pētījums par bērnu emocionālajiem pārdzīvojumiem, kas ir ikdienišķa parādība pirmsskolas bērnu izglītības iestāžu grupās.
Mūsdienu bērni ir atvērtāki un brīvāk audzināti, tādēļ viņu emociju plūsma ir lielāka un daudzveidīgāka. Viņu personības attīstās straujāk un vispusīgāk. Tomēr šīs emocijas, bērniem augot, ne vienmēr nes vajadzīgo attieksmi un reakciju.
Parasti pirmsskolas vecuma grupās ir 10 – 20 bērni, kuriem ik dienu novērojama nepārtraukta socializācija – process, kurā indivīds apgūst zināšanas, uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības, jūtas, kas nepieciešami viņa veiksmīgai funkcionēšanai pastāvošajā sabiedrībā. Socializācijas procesā bieži novērojamas emociju izpausmes un emocionālie pārdzīvojumi.
Tādēļ ir izveidotas dažādas metodes, kuras palīdz noskaidrot bērnu socializācijas procesa nianses – dažādas emocionālās izpausmes, kas var norādīt attieksmes un personības īpatnības katram bērnam individuāli.
1.1. Pētījuma metodoloģijas pamatprincipi
Lai veiktu zinātnisku pētījumu, ir jābūt kādai pārliecībai, pieņēmumam. Katrai parādībai, notikumam ir kāds cēlonis; vieni notikumi ietekmē citus notikumus; zinātnieki tic, ka šīs sakarības ir iespējams atklāt un izteikt ar teorijām; nevar būt, ka pasaulē vienu dienu spēkā ir vieni likumi, bet citu dienu – citi likumi (determinisms). …
Ir svarīgi atvērt bērnus apkārtējai pasaulei un mazināt negatīvās emocijas ar pozitīvo emociju palīdzību. Ir noskaidrots, ka visi izziņas procesi noris sekmīgāk, ja tos pavada noteikts emocionāls pārdzīvojums. Sevišķi spilgti tas atklāts atmiņas procesā. Informācija, ko pavada emocionāla attieksme, labāk iegaumējam, ilgāk saglabājam un vieglāk atceramies. Bērna emocionālās izpausmes ir ļoti svarīga sastāvdaļa attīstības procesā. Īpaša nozīme bērna emocionālajā attīstībā ir rotaļai. Tajā bērns ne tikai ir tiešā kontaktā ar citiem, bet arī uztver un pauž emocijas. Ir daudz un dažādi veidi, kā atvērt bērna emocionālo pasauli un palīdzēt pilnveidoties. Rotaļa ir tā, kas palīdz justies brīvi, nepiespiesti. Tā izskauž negatīvās emocijas to vietā stājoties apmierinājumam. Rotaļa ir kā palīgs bērna pasaules skaistināšanā, pārdzīvojums, kas liek aizmirst trūkumus un nepilnības, raizes un pārdzīvojumus, bet justies līdzvērtīgam citiem. Bērna attīstībā ir nepieciešamas gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas, jo tā ir gūtā pieredze. Mērķis: izzināt rotaļas izmantošanas iespējas bērna emocionālās izpausmes pētīšanā un emocionālo pārdzīvojumu veicināšanā vidējā pirmsskolas vecumā. Pētījuma objekts –bērna emocionālā attīstība. Pētījuma priekšmets – bērna emocionālās izpausmes rotaļā. Uzdevumi: 1. Raksturot pētāmo grupu un apkopot informāciju par pedagoģijas metodoloģiju. 2. Raksturot izpētes objektu un izpētes objekta vērojumus pirms izmēģinājuma darbības. 3. Veikt izmēģinājuma darbību (rotaļas) un veikt novērošanu. 4. Apkopot datus un veikt situācijas analīzi interesantākajiem gadījumiem. Hipotēze: būs radīta pozitīva emocionāla gaisotne; tiks ņemtas vērā bērna vecumposmu īpatnības; būs interesanta tematika un rotaļas saturs. Rezultātā notiks sekmīga emocionālo pārdzīvojumu izpēte, kas atklās galvenos aspektus šajā jomā.
