Gadījumos, kad veidojas liels skaits maznodrošināto, kuri nav spējīgi sevi nodrošināt ar pirmās nepieciešamības precēm, samaksāt komunālos maksājumus, valsts nosaka fiksētās cenas. Šīs cenas var būt gan augstāka kā līdzsvara cena, gan zemāka. Zemākās cenas nosaka precēm, bez kurām cilvēks nevar dzīvot, piemēram, pārtikai, dzīvokļa īrei un precēm, lai cilvēks attīstītos, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei. Ja cena tiek pazemināta, tad rodas deficīts, jo pieaug pieprasījums. Ja precei ir šī zemā cena, tad ražotājs nav ieinteresēts palielināt piedāvājuma apjomu. Cilvēki ir spiesti stāvēt rindās, lai iegūtu šo preci un citi meklē iespējas caur pazīstamiem iegūt preci iespējams par augstāku cenu, nekā viņa ir piedāvāta veikalā. Veidojās labvēlīga augsne spekulācijām.
Lai saglabātu ražošanas un piedāvājuma apjomu un atbalstītu noteiktas preču ražošanas, valsts nosaka piemaksu par katru saražotu produkcijas apjomu.…
