-
Demogrāfiskās politikas realizācija Latvijā, problēmu risinājumu modeļi
Ārpus Latvijas dzīvo aptuveni katrs ceturtais latvietis, tāpēc svarīgi ir saglabāt šo cilvēku saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespēja un veiksmīga bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā. Visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu reemigrācija nav iespējama, tomēr valsts pienākums ir rūpēties par savas valsts pilsoņiem un veicināt iespējami lielāku cilvēka skaita atgriešanos Latvijā. Reemigrācijas pasākumi nedrīkst būt diskriminējoši iepretim Latvijas iedzīvotājiem, jo tas var novest pie īstermiņa emigrācijas.
Līdz ar valsts atbalsta pieaugumu palielinās dzimstības rādītāji. Tuvāko gadu laikā, kamēr ir liels skaits sieviešu reproduktīvā vecumā, ir nepieciešams sniegt jūtamu atbalstu ģimenēm no valsts un pašvaldību puses. Valsts sniegto atbalstu būtu jāizjūt katrai ģimenei.
Nepieciešami mērķēti risinājumi veselīga dzīvesveida paradumu nostiprināšanai sabiedrībā un slimību profilaksei, pirmkārt, mazinot alkohola un cigarešu pieprasījumu un pieejamību, lai tādējādi pagarinātu veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, samazinātu priekšlaicīgu mirstību, kā arī samazinātu to gadījumu skaitu, kad lēmums par bērna radīšanu tiek atlikts veselības problēmu dēļ.
Lai izvairītos no jauniem emigrācijas viļņiem valstij ir jāvirzās uz stabilāku valsts attīstību un jācenšas palielināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju starptautiskā mērogā.
…
Demogrāfija ir viena no tām zinātnēm, ko līdz šim neesmu plaši pētījusi un mērķtiecīgi iedziļinājusies. Demogrāfija, kā zinātne, ietver sevī ļoti lielu spektru gammu, sākot ar faktoriem, kas nosaka iedzīvotāju reproduktīvo uzvedību, populāciju, migrāciju, dzimstību, mirstību, kā arī demogrāfijai ir izteikta lietišķa nozīme, pateicoties demogrāfiskajiem datiem, var optimizēt resursu izmantošanu, veidojot efektīvu tautsaimniecības modeli. Lai ietekmētu demogrāfiskos procesus ir nepieciešams realizēt efektīvu demogrāfisko politiku, pasākumu sistēmu, kas vērsta uz demogrāfisko procesu izmaiņu sabiedrībai vēlamā virzienā. Protams, cilvēki runā un runās par demogrāfiskām problēmām, cēloņiem un sekām, taču, es uzskatu, ka liela nozīme ir cilvēku attieksmē, uzvedībā un rīcībā, kā rīkojamies un raugāmies uz esošajām situācijām. Kā zināms, Latvijā jau pirmās brīvvalsts laikā demogrāfijas problēmu izpēte bija saistīta ar dzimstības un ataudzes jautājumiem, kas turpinās arī mūsdienās. Lai sekmētu iedzīvotāju skaita pieaugumu un depopulāciju, paaudžu maiņa ir viens no risinājumiem. Atsevišķos gadījumos var iestāties līdzsvars jeb iedzīvotāju nulles pieaugums, kad mirušo un dzimušo skaits ir vienāds. Laikā, kopš Latvijas de iure atzīšanas gan dabiskās, gan mehāniskās kustības rezultātā, iedzīvotāju skaits ir krasi sarucis. Kā minēts avotos, sabiedrībā jēdziens ‘’demogrāfija’’ tiek attiecināts uz tautas atražošanu, līdz ar to, no šī termina izriet, ka trīs galvenie faktori, kas atspoguļo un nosaka iedzīvotāju skaita izmaiņas ir dzimstība, mirstība, migrācija.
