Arhitektūrai un mākslai ir ļoti liela nozīme Senās Ķīnas kultūras vēsturē. Ķīnā mākslas sūtība neaprobežojas vienīgi ar izdaiļojošo funkciju. Mākslas darbos jūtams veids, kā cilvēkam uzturēt kontaktus ar Visumā valdošajiem dievišķajiem spēkiem un simbolos paust savus priekštatus par dabas harmoniju veidojošajiem principiem. Piem: Janšao keramika. (4.-3. gt. p.m.ē) Raksti, kas rotā šo trauku ir simbolos izteikti priekštati par Visumā valdošajām enerģijām, ritmiem. Šādus traukus lietoja gan sadzīvē, gan kulta ceremonijās, gan arī citos rituālos, ziedojumu vākšanai.
Sākot ar 2. gt. p.m.ē, rituāliem domātie priekšmeti tika gatavoti no bronzas. To formas kļuva daudzveidīgas. Tika darinātas bļodas, krūzes, šķīvji un katliņi. Katrs no ornamentiem uz šiem traukiem kaut ko simbolizē. Dzīvnieku formas uz traukiem, sevī iemieso dažādas dabas stihijas, kuras cilvēkiem nes veiksmi un pārticību.
Formu simbolika atrodama ne tikai traukos un rakstos, bet arī arhitektūrā, zemes un debesu attiecībās. Zemes simbolika atrodama kvadrāta forma ēkām, bet apļveida atbilst debesīm. Stingrs, regulārs plānojums raksturo šīs valsts arhitektūru visā tās pastāvēšanas vēsturē.
…
