Akmens laikmets ir pats senākais posms cilvēces senvēsturē. Šādu nosaukumu tas guvis tādēļ, ka darbarīkus, ieročus un iedzīves priekšmetus tā laikā darināja galvenokārt no akmens. Senatnē nebija zināmas izejvielu pārstrādes metodes, nebija arī fabriku. Vienīgā iespēja toreiz bija izmantot dabā atrodamos materiālus – akmeni, koku, šķiedru un nogalināto dzīvnieku kaulus un ādas, ragu, mizu, mālu.
Latvijā akmens laikmets pastāvēja apmēram septiņus tūkstošus gadu ilgi – no 9.g.t.vidus līdz 2.g.t.vidum p.m.ē. Šo laiku sīkāk iedala trīs posmos, pamatojoties uz atšķirībām cilvēku dzīvesveidā. Katram posmam dots no grieķu val. Patapināts nosaukums: paleolīts jeb senākais, mezolīts jeb vidējais un neolīts jeb jaunākais akmens laikmets.
Apmēram pirms 10 000 gadiem, virzoties gar upēm, sekojot ziemeļbriežu bariem, no dienvidiem vai dienvidrietumiem latvijā ienāca pirmie cilvēki. Sākumā Latviju apdzīvojuši somugri un baltu ciltis. …
