8. Viss, kas paredzēts mācīšanai, jāsadala atbilstoši vecuma pakāpēm.
Nedrīkst visiem mācīt vienu un to pašu, vajag, lai iepriekš bērna spējas un prāts tiktu sagatavoti jaunās mācību vielas apgūšanai. Jāmāca tikai tas, kas piemērots attiecīgā vecuma cilvēka uztverei.
9. Sekojot dabai, mēs redzam, ka mācību process būs viegls, ja tas izriet no vispārējām lietām uz atsevišķām un no vieglākām uz grūtākām.
No sākuma bērnam jāapgūst vispārējā lietu būtība un tikai tad jāmāca praktiskais pielietojums uz atsevišķām, izejot no izņemtā materiāla. Kā arī jāsāk ar vieglākiem piemēriem, pakāpeniski pārejot uz sarežģītākiem, arvien vairāk nostiprinot iepriekšējās zināšanas.
10. Ticība, labdarība un cerība būtu jāmāca praktiskai pielietošanai.
Šīs trīs lietas ir ļoti svarīgas cilvēka dzīvē un ir jāmāca visiem, lai katrs savā dzīvē spētu tās laicīgi novērtēt un izmantot. Ticība Dievam, citiem cilvēkiem un galvenokārt sev pašam, labdarība, lai palīdzētu citiem un cerība, lai neveiksmes gadījumā mēs spētu piecelties, nenolaist rokas un ar cerībām lūkoties nākotnē.
…
