Ūdens un augsnes piesārņojums

Ūdens piesārņojums
Ūdens tiek piesārņots, ja vielas vai fizikāli apstākļi tādā pakāpē ietekmē ūdeņu sastāvu, ka tiek ietekmēta to ekosistēmu funkcionēšana, vai arī tiek ierobežotas ūdens izmantošanas iespējas konkrētajiem mērķiem. Ūdeņu piesārņojumu var uzskatīt arī par tādām tā sastāva izmaiņām, kuru rezultātā ūdenī esošo vielu saturs ievērojami atšķiras no tāda, kāds pastāvēja pirms iedarbības uzsākšanas. Atkarībā no ūdens piesārņojuma veida izšķir ķīmisko, fizikālo un bioloģisko piesārņojumu.
Ķīmiskais piesārņojums
To rada ķīmisko vielu nokļūšana vai atrašanās ūdeņos. Atkarībā no piesārņojošo vielu īpašībām izšķir piesārņojumu ar neorganiskām vielām ( biogēno elementu savienojumiem, neorganiskajiem sāļiem, kaitīgajiem ( toksiskajiem mikroelementiem, radieonukleīdiem) un organiskām vielām ( bioloģiski viegli degradējamām vielām, naftas produktiem, pesticīdiem, virsmas aktīvām un citām vielām).
Fizikālais piesārņojums
Tas saistās ar fizikālo faktoru, piemēram, temperatūras iedarbību uz ūdeņiem.
Bioloģiskais piesārņojums
To rada konkrētajam ūdeņu veidam netipisko dzīvo organismu, piemēram, vīrusu baktēriju, nokļūšana tajā. Izšķir divu veidu piesārņojuma avotus: punktveida un difūzā piesārņojuma.
Tipiski punktveida piesārņojuma avoti ir cauruļvadi, caur kuriem ūdenskrātuvēs tiek ievadīti notekūdeņi.
Difūzā piesārņojuma avoti ir izkliedēti un tos identificēt, novērtēt ir ievērojami grūtāk. Tie ir, piemēram, virszemes notece no lauksaimnieciski izmantojamām zemēm, lietus ūdeņu notece no urbanizētām teritorijām u.c.. ūdens piesārņojumam ar organiskajām vielām vienmēr ir ļoti komplekss raksturs. Organiskās vielas ir spējīgas aktīvi mijiedarboties ar dažādām dabas izcelsmes vielu grupām. Turpmāk sekos to vielu grupas, kas pēdējā laikā ir izplatītākās vielu grupas, kas novērojamas piesārņojot ūdeņos – augu aizsardzības līdzekļi (pesticīdi, herbicīdi, insekticīdi), virsmas aktīvās vielas, naftas produkti, fenoli, hlororganiskie savienojumi, ogļhidrāti, olbaltumvielas, aminoskābes. Tipiski izmaiņas ūdeņos raksturo bioloģiskā skābekļa patēriņa pieaugums, ūdenī izšķīdušā skābekļa satura pazemināšanās, slāpekļa satura pieaugums (turklāt parasti slāpekļa savienojumi atrodas amonija jonu formā).…