Vērtējums:
Publicēts: 25.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Dabiskie enerģijas avoti', 1.
  • Referāts 'Dabiskie enerģijas avoti', 2.
  • Referāts 'Dabiskie enerģijas avoti', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Vēja enerģija. Pirmās vējdzirnavas izmantoja mehānismu darbināšanai, lai samaltu graudus un veiktu citus darbus. Tagad vējdzirnavas sūknē ūdeni no pazemes avotiem un darbina turboģeneratorus, ražojot elektroenerģiju un neradot piesārņojumu. Mūsdienās vēja dzinējus apvieno, izveidojot vēja „laukus” – saimniecībās. Visefektīvākie ir vēja dzinēji ar divām vai trijām lāpstiņām, kuras ir līdzīgas lidmašīnas propellerim. Elektroģenerators ir izvietots iekārtas „galvā”. Tā var pagriezties, saglabājot lāpstiņu vērsumu pret vēju. Ir arī vēja dzinēji ar izliektām lāpstiņām, kas griežas ap vertikālu asi.
Saules enerģija. Saule izstaro milzīgu daudzumu enerģijas, kas rodas Saulē notiekošo kodolsintēzes reakciju rezultātā. Zeme saņem tikai nelielu daļu šīs enerģijas, taču tā pietiekami nodrošina mūsu eksistenci uz planētas. Saules enerģija izpaužas ļoti tīras siltumenerģijas veidā, kas nerada nekādas blakusparādības apkārtējā vidē. Saule baterijas, ar kurām aprīko kosmiskos kuģus, Saules starojumu tieši pārvērš elektroenerģijā. Saules paneļos, ar kuriem aprīkotas ēkas, izmanto Saules starojuma enerģiju, lai uzsildītu ūdeni apkures sistēmās. Saules krāsnis būvē, izmantojot milzīgus spoguļus Saules starojuma fokusēšanai. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants