Secinājumi un darba analīze:
Reostata strāvas atkarība no sprieguma ir praktiski lineārs lielums tāpēc, ka apskatīts mazā strāvas lieluma intervālā, un tas neuzkarsa vai nespīdēja kā spuldzīte, tātad tam bija mazāka temperatūra. Pretestība ir nenoteikta – tā pieaug un samazinās vairākkārt. Mērījumu un rezultātu precizitāti noteica mērinstrumentu precizitāte un kļūda. Spuldzītes strāvas atkarība no sprieguma ir nelineārs lielums, jo strāvas intervāls arī ir lielāks, un grafikā redzams, ka lielumi atgādina kvadrātsaknes funkciju. Tā kā spuldzīte uzkarsa ātrāk, pie lielāka sprieguma strāvas stiprums nepalielinājās proporcionāli, jo to noteica tās stieplītes veidotā metāla fizikālās īpašības, tas, savukārt, izskaidro, kāpēc grafiks nav taisne.
Hipotēze apstiprinās – pārbaudot Oma likumu vadītājos pie zemām un augstām temperatūrām, redzams, ka tiem ir atšķirīgas strāvas un sprieguma vadīšanas īpašības – spuldzītei piemita augstāka temperatūra, tā stiprāk uzkarsa un izstaroja gaismu, pieaugot pretestībai, bet reostatam pretestība svārstījās ap vienu lielumu ~ 50 omi.
…
