Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 1.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 2.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 3.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 4.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 5.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 6.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 7.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 8.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 9.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 10.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 11.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 12.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 13.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 14.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 15.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 16.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 17.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 18.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 19.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 20.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 21.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 22.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 23.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 24.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 25.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 26.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 27.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 28.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 29.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 30.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 31.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 32.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 33.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 34.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 35.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 36.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 37.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 38.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 39.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 40.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 41.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 42.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 43.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 44.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 45.
  • Konspekts 'Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi', 46.
Darba fragmentsAizvērt

Vieni no svarīgākajiem varbūtību teorijas pamatjēdzieniem ir mēģinājuma (novērojuma, eksperimenta) un notikuma jēdzieni. Mēģinājums - tā ir darbība, kuru vairākkārtīgi atkārtojot var iegūt dažādus rezultātus. Ar notikumu saprot jebkuru faktu, kurš var rasties mēģinājuma rezultātā. Piemēram, trāpījums mērķī ar šāvienu. Šeit mēģinājums ir šāviens. Notikums ir trāpījums mērķī. Šajā mēģi­nājumā bez trāpījuma ir iespējams otrs notikums - netrāpīt mērķī.
Cits piemērs: students kārto eksāmenu varbūtību teorijā - tas ir mēģinājums. Notikumi, kas iespējami šajā mēģinājumā: eksāmens tiek nokārtots vai eksā­mens netiek nokārtots.

Def. Notikumu sauc par gadījuma notikumu, ja mēģinājuma rezultātā tas var iestāties vai neiestāties.
Minētajos piemēros figurē gadījuma notikumi.
Def. Notikumu sauc par nenovēršamu, ja tas noteikti iestājas mēģinājuma rezultātā.
Piemēram, jebkura punktu skaita no vieninieka līdz sešniekam uzkrišana, metot spēļu kauliņu.

Def. Notikumu sauc par neiespējamu, ja tas nevar īstenoties mēģinājuma rezultātā.
Piemēram, desmitnieka uzkrišana, metot spēļu kauliņu.

Notikumus apzīmēsim ar lielajiem latīņu burtiem A, B, C...
Def. Divus notikumus A un B sauc par nesavienojamiem, ja mēģinājuma rezultātā tie abi reizē iestāties nevar, pretējā gadījumā tos sauc par savie­nojamiem.
Piemēram, ja notikums A ir pāra skaita punktu uzkrišana, metot spēļu kauliņu, bet notikums B - nepāra skaita punktu uzkrišana, tad šie notikumi nav savienojami; ja notikums C ir par trīs mazāka punktu skaita uzkrišana, tad A un C ir savienojami notikumi.

Def. Notikumu grupu sauc par nesavienojamu, ja nekuri divi no tiem nevar iestāties reizē.

Piemērs. Ja metot spēļu kauliņu, notikums A1 - uzkritis vieninieks, A2 - uzkritis divnieks,..., A6 - uzkritis sešnieks, tad A1 A2,..., A6 ir nesavienojamu notikumu grupa.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants