Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.09.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 1.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 2.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 3.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 4.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 5.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 6.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 7.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 8.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 9.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 10.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 11.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 12.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 13.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 14.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 15.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 16.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 17.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 18.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 19.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 20.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 21.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 22.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 23.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 24.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 25.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 26.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 27.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 28.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 29.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 30.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 31.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 32.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 33.
  • Referāts 'Studentu informācijas ieguves veidi un to transformācija sabiedriskā viedoklī', 34.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Tīkla sabiedrība (Castell) ir savstarpēji saistītu mezglu kopums, tīkls de-koncentrē uzdevumu un sadala lēmuma pieņemšanu. Atbilstoši definīcijai tīklam nav centra. Tas strādā uz binārās loģikas pamata: iekļaušana, izslēgšana. Tas man ļauj izteikt uzskatu, ka pastāv studentu tīkls, kura ietvaros darbojas visi studenti. Tam nav centra, kas vadītu studentus. Arī šis tīkls strādā uz binārā koda pamata: esmu students - esmu tīklā, neesmu students – neesmu tīklā.
Ir grūti noteikt tīklam mērķi, bet reiz ieprogrammēts, tīkls attiecina savu loģiku uz visiem tā aktieriem (studentiem) un tiem nākas spēlēt savas ’’lomas’’ tīkla likumu ietvaros. Tas ļauj secināt, ka ja esi students, tev jāpārzina jaunās tehnoloģijas un jāprot ar tām darboties.
Tīkls nav tikai saskaņotības garants. Tas ļauj secināt, ka studenti ir ietekmes objekti informācijas tīkliem un globālai komunikācijai, kas ir kritiski, izplatot alternatīvus dzīves stilus, lomu modeļus. Visbīstamākā tīkla īpatnība ir tā, ka tīklam ir autonoma spēja savstarpējā iedarbībā pārprogrammēt indivīda personību.
Kaut gan sabiedriskā doma (viedoklis), tiek uzskatīta par individuālu uzskatu apkopojumu, kas attiecas uz kādu konkrētu jautājumu (atbilstoši definīcijai S.M.Katlips, A.H.Senters, G.M.Brūms), tā tomēr ir jātver kā dinamisks process, kura gaitā idejas tiek izteiktas, koriģētas un formulētas kompromisa veidā, tādējādi nonākot pie kolektīva viedokļa.
Jo zinošāks cilvēks, jo viņš spēcīgāks veiksmīgāk formulēt savu individuālo viedokli, ņemot vērā personīgo vērtību sistēmu, salīdzinot, analizējot un sintizējot no dažādiem medijiem un citiem avotiem iegūto informāciju.
Praktiskais pētījums pierāda, ka studenti regulāri izmanto elektronisko medijus (22%, no 42 respondentiem 39 izmanto internetu). mācību materiālu iegūšanai un informācijas iegūšanai. Internets ir pašreiz viens no ātrākajiem informācijas ieguves veidiem, tomēr tas pieprasa ievērot tīkla likumus (liek skatīt reklāma, pašam to negribot, kļūt par reklāmu upuri utt.), kas ne vienmēr pozitīvi ietekmē tā lietotājus.

Autora komentārsAtvērt
Atlants