Aspazija

(īstais vārds Elza Pliekšāne, dz. Rozenberga; 1865.16.III Jelgavas apriņķa Zaļeniekos “Daukšās” - 1943.5.XI Rīgā) - latviešu dzejniece un dramaturģe. J. Raiņa dzīvesbiedrene (no 1897). Pirmā publikācija 1887. gads dzejolis “Jaunā gadā” publicēts Dienas lapā. Aspazijas pirmo lugu "Atriebēja" (sar. 1887) asā antifeodālā rakstura dēļ cenzūra aizliedza izrādīt. Popularitāti Aspazija ieguva ar romantisko drāmu "Vaidelote" un sociālajiem motīviem piesātināto lugu "Zaudētās tiesības" (abas 1894). Aspazija - izcila Jaunās strāvas dzejniece; tās centieni izteikti viņas pirmajā dzejoļu krājumā "Sarkanās puķes" (1897), kas ir progr. romatisma paraugs latviešu dzejā. Krājumam raksturīgs mākslin. novatorisms. Krājumā "Dvēseles krēsla" (1904) atspoguļojas Aspazijas pārdzīvojumi pēc Jaunās strāvas sagrāves un J. Raiņa trimdas laikā. Aspazijas dzejai, bet īpaši lugai "Sidraba šķidrauts" (1905) bija plaša sab. rezonanse 1905 - 1907 rev. laikā. 1906 - 1920 kopā ar J. Raini dzīvoja emigrācijā Šveicē. Saraksta lirisku autobiogrāfiju "Saulains stūrītis" (1910), "Ziedu klēpis" (1911), "Raganu nakts" (1923); mākslinieciski spilgtākā ir autobiogrāfijas pirmā grāmata. Filozofisks dzīves skatījums krājumā "Izplestie spārni" (1920). Pēc atgriešanās burž. Ljā Aspazija saraksta drāmu "Aspazija" (1923) par sievietes tiesībām, par kult. lomu tautas attīstībā; lugās "Torņa cēlējs" (1927), "Zalša līgava" (1928), "Velna nauda" (1933) kritizēts klerikālisms, merkantilisms, cilvēku atsvešināšanās. Šā perioda nozīmīgākie dzejoļu krājumi: "Trejkrāsaina saule" (1926), "Asteru laikā" (1928), "Svēseles ceļojums" (1933); prozā - bērnības atmiņu tēlojums "Zila debess" (1924), "Zelta mākoņi" (1928). 30. gados saasinājās pretrunas Aspazijas sabiedriski politiskajos uzskatos. Tās atspoguļojās viņas daiļradē, tomēr labākajos šā posma darbos Aspazija paika uzticīga humānismam. Mirusi 1943. gada 5. novembrī. Apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.…