Zīlītes (Parus) – zīlīšu dzimta.Nelieli dziedātājputni. Ķermeņa garums -11-14 cm, masa - 8-21g.Apspalvojums dažādām sugām atšķirīgs.Tēviņi un mātītes ir līdzīgi.Knābis samērā īss, smails. Kājas spēcīgas. Spārni īsi. Lidojums ātrs, raustīgs.Zīlītes veikli pārvietojas pa koku un krūmu zariem.Dziesma vienkārša.Mežu pieskandina jau agri pavasarī, kad citi putni vēl nedzied.Saucieni diezgan daudzveidīgi. Latvijā sastopamas visu gadu. Dzīvo galvenokārt dažāda tipa mežos, kā arī parkos un dārzos. Pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem un kūniņām, zirnekļiem un citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem, kā arī no dažādām sēklām.Barību meklē gan koku lapotnē, gan arī uz zemes; vairākums sugu labprāt apmeklē putnu batotavas. Rudeņos mēdz uzkrāt barību, sabāžot to dažādās spraugās.Ligzdo koku dobumosun būrīšos. Dažu sugu zīlītes spēj arī izkalt sev dobumu satrupējušos kokos un to stumbeņos. Zīlītes sāk ligzdot samērā agri pavasarī, tādēļ to ligzdas ir biezas – taisītas no sūnām, stiebriņiem, lūkiem, izklātas ar vilnu un spalvām. Dējumā 5-14 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem.Gadā 1-2 perējumi.Perē tikai mātīte.Perēšanas ilgums apmēram divas nedēļas.Tikpat ilgi mazuļi paliek ligzdā.Pēc ligzdas atstāšanas tos vēl kādu laiku baro abi vecāki.
Latvijas mežos konstatētas 6 sugas: Lielā zīlīte, zilzīlīte, meža zīlīte, cekulzīlīte, pelēkā zīlīte un purva zīlīte.Lielā jeb tauku zīlīte (Parus major) Latvijā ir pazīstamākā un skaitliski lielākā zīlīšu suga.Tai raksturīga melna galva un balti vaigi, zaļgaņpelēka mugura un dzeltena vēderpuse. Dziesma skanīga, melodiska – „cici-dē cici-dē”dažādās variācijās.Saucieni ļoti daudzveidīgi- „pink- pink”, „čerr-čerr”, „si-tvit”. Latvijā ligzdo 400 000-500 000 lielās zīlītes pāru. …
