Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,24 (12%)
Cena ar atlaidi*:
1,75
Pirkt
Identifikators:874741
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.08.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Zemnieku brīvlaišanas likumi Kurzemes guberņā    4
  Zemnieku brīvlaišanas likumi Vidzemes guberņā    4
  Zemnieku brīvlaišanas likumi Vitebskas guberņā    5
  Zemnieku attieksme pret dzimtbūšanas atcelšanu un likumu grozījumu pieņemšanas nepieciešamība Vidzemes guberņā    7
  Zemnieku attieksme pret dzimtbūšanas atcelšanu un likumu grozījumu pieņemšanas nepieciešamība Kurzemes guberņā    8
  Zemnieku attieksme pret dzimtbūšanas atcelšanu un likumu grozījumu pieņemšanas nepieciešamība Vitebskas guberņā    9
  Secinājumi    10
  Atsauces    11
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
19.gadsimta sākumā aktuāls kļuva dzimtbūšanas jautājums. Muižnieki ar zemnieku brīvlaišanu cerēja tikt vaļā no 1804. un 1809.gada likumiem kā arī vēlējās panākt sev vēl izdevīgākas un vairāk ienesīgākas zemes apstrādāšanas un zemnieku ekspluatēšanas formas. Muižnieki piekrita zemnieku brīvlaišanai, jo viņiem tad pienācās visa zemnieku zeme. Zemniekiem par zemes lietošanu vēl joprojām bija jāiet smagajos klaušu darbos. Brīvlaišana bija paredzēta pakāpeniski 14 gadu laikā, lai zemnieki gaidot brīvību turpinātu strādāt un netraucētu muižniekiem saimnieciskajā dzīvē kā arī saglabājot zemnieku piederību pagastiem. Muižniekiem palika arī muižas policijas vara. Līdz ar to zemnieku brīvlaišana notika nevis zemnieku, bet gan muižnieku interesēs. Ar zemnieku brīvlaišanu zemniekiem tika atņemta zeme un piešķirta putna brīvība. Pārkārtojumi tika izdarīti tā, lai muižnieki ciestu pēc iespējas mazāk. 1817.gadā cara valdība atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā, drīz pēc tam arī Vidzemes guberņā, bet Vitebskas guberņā dzimtbūšana tika atcelta tikai 1861.gadā. Atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes, Latgalē patstāvīgā lietošanā paturēja vienu un to pašu zemes gabalu, kas pārgāja no tēva uz bērniem. Kopumā visi Baltijas novada brīvlaišanas likumi bija līdzīgi, jo tika izstrādāti cits pēc cita parauga. Kurzemes un Vidzemes zemnieki ar brīvlaišanas likumiem ieguva personīgo brīvību, bet pazaudēja visas tiesības uz zemi. Bet arī personīgā brīvība Kurzemes zemniekiem bija ļoti nepilnīga, pat nepilnīgāka kā Vidzemes zemniekiem. Kurzemes zemniekiem nebija tiesības atstāt savas guberņas robežas, kā arī nomesties uz dzīvi pilsētās. Ja zemnieki vēlējās pāriet citā draudzē, tad vajadzēja izņemt no muižas īpašnieka atļaujas zīmes. Zemnieku personīgās tiesības bija ierobežotas, jo pagasta sabiedrībai bija tiesības izslēgt locekļus no sava vidus, šos izslēgtos zemniekus vēlāk nodeva vai nu kara klausībā, bet gadījuma, ja zemnieki nederēja karaklausībai tika izsūtīti uz Sibīriju. Vidzemē pagastu pašvaldības atradās muižnieku atkarībā un vadīšanā. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Zemnieku brīvlaišana”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/874741

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties