Darba mērķis: izpētīt zemes siltumsūkņa efektivitāti salīdzinājumā ar tradicionālajiem apkures veidiem Latvijā un apskatīt to kā alternatīvu.
Darba uzdevumi:
izpētīt tradicionālos apkures veidus Latvijā;
iepazīties ar zemes siltumsūkņa apkures darbības principiem;
izpētīt tradicionālās apkures (akmeņogles, elektrība, dabasgāze) un zemes siltumsūkņa izmaksas dažādos objektos (mājokļos);
salīdzināt apkures veidu izmaksas un secināt, vai zemes siltumsūknis ir efektīvāks par tradicionālajiem apkures veidiem.
Hipotēze: zemes siltumsūkņa apkures izmantošana privātmājas apsildīšanai ir efektīvāka nekā tradicionālās apkures.
Darbā izmantotās metodes:
literatūras analīze;
mērījumu datu ieguve un apstrāde;
analītiski pētnieciskā metode.
Pētījuma bāze: statistikas dati, personīgajos mērījumos iegūtie dati.
Šajā apakšnodaļā tiek aprakstīti galvenie zemes siltumsūkņa darbības principi, veikts to nozīmes apraksts.
Siltumsūknis ir apkures iekārta, kurā tiek izmantota mums apkārt esošajā vidē - zemē, ūdenskrātuvēs, dziļurbuma ūdenī un gaisā akumulētā saules enerģija. Šo enerģiju izmantojot, siltumsūknis veic siltuma apmaiņu karstā ūdens un apkures nodrošināšanai.
Siltumsūkņa darbību var salīdzināt ar katrā mājā esošo ledusskapi. Ledusskapja elektromotors, patērējot elektroenerģīju, ik pa brīdim darbina siltuma sūkņa kompresoru. Pateicoties elektromotora pastrādātajam darbam, siltuma daudzums tiek atņemts jau tā vēsajam gaisam skapja tilpumā un atdots siltākajam gaisam.1 Abu iekārtu (siltumsūkņa un ledusskapja) darbības princips ir līdzīgs, bet rezultāts pretējs — ledusskapis saldē, bet siltumsūknis nodrošina ar siltumu.…
