Zemes konsolidācijas nepieciešamības izvērtējums

IEVADS 3 1. ZEMES KONSOLIDĀCIJAS JĒDZIENS UN NOZĪME 4 2. VĒSTURE 6 3. KONSOLIDĀCIJAS VEIDI 8 4. CITU VALSTU PIEREDZE KONSOLIDĀCIJAS JAUTĀJUMĀ 9 SECINĀJUMI 10 IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN NORMATĪVO AKTU SARAKSTS 11 Īpašumu un īpašnieku struktūra dažādās valstis dažādos laika posmos ir vēsturiski mainīga un mainības procesi notiek vēl aizvien. Īpašuma attiecību izmaiņu iemesli var būt visdažādākie, piemēram, visvienkāršākā zemes pārdalīšana var tikt saistīta ar kolonizāciju, zemes atdošanu bijušajiem īpašniekiem, bieži vien arī tā vēsturiskajās robežās, vai arī zemes piešķiršana zemes īpašniekiem, kam zeme nekad nav piederējusi. Lai novērsu lauku saimniecību nepilnības, piemēram, starpgabalainību, ārējo robežu nepilnību, saimniecības izstieptību, lielu attālumu veikšanu, jāveic zemju apmaiņa jeb konsolidācija. Zemes konsolidācija ir veicama lauku apvidos, un tā ir pasākumu kopa, kas sevī ietver robežu pārkārtošanu un īpašuma tiesību maiņu, lai veicinātu zemes labāku un izdevīgāku izmantošanu un apstrādi. Lai īstenotu zemes apmaiņu, nepieciešams izstrādāt zemes konsolidācijas projektu konkrētai teritorijai ar visu iesaistīti īpašnieku piekrišanu. Pēc konsolidācija projekta veikšana, īpašnieki nedrīkst zaudēt savu teritoriju kopplatības, it sevišķi jau lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Ja arī pēc projekta īstenošanas kādam īpašniekam ir palikusi mazāk zemes, viņam ir tiesības saņemt kompensāciju, par zaudētajām platībām. Latvijā zemes konsolidācijai pagaidām nav tāds nozīmes, kā citās Eiropas un Pasaules valstīs, jo Latvijā vēl ir pietiekami daudz brīvās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, līdz ar to neveidojas lieli zemes izlietojumi pievedceļos (Miglavs, 2003).