Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,56 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,43
Pirkt
Identifikators:783580
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Īss pārskats par Latvijas vēlēšanām un nobalsošanām    4
  Latvijas vēlēšanu pamatprincipi    5
  Tautas varas izpausmes veidi    7
1.  Saeimas vēlēšanas    7
3.  Nobalsošanas    9
4.  Parakstu vākšanas    10
  Centrālā vēlēšanu komisija    11
  Vēlēšanu komisijas    13
  Vēlēšanu finansējums    14
  Vēlēšanu rezultātu viltošanas novēršana    14
  Secinājumi    15
  Avotu saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Tiesības balsot politisko vēlēšanu laikā ir ieguvušas nosaukumu “balsstiesības”. Pateicoties tām, pilsoņi var ievēlēt cilvēkus valsts amatiem, kā arī akceptēt vai naraidīt likumus, kas izvirzīti tautas apspriešanai.
Cilvēces vēsturē visbiežāk balsstiesības ir piederējušas kādai īpaši izvēlētai cilvēku grupai. Tiesības katram cilvēkam vēlēt un tikt ievēlētām ir pilnīga demokrātija, taču šīs tiesības arī šodien ne visur un ne vienmēr tiek ievērotas. Visos laikos bijuši zināmi ierobežojumi! Daži no tiem bijuši pamatoti, daži – netaisnīgi. Dažādās valstīs un dažādos apstākļos pastāvējuši ierobežojumi, kas attiecas uz cilvēka vecumu, dzimumu, reliģiju, ādas krāsu, izglītību, materiālo un sociālo stāvokli, kā arī nodokļu norēķiniem.
Senajā Grieķijā un Senajā Romā vērojami demokrātijas asni. Tur pastāvēja arī primitīva balsošanas forma. Pemēram, Atēnās kopsapulcēs ļaudis balsojot pacēla rokas, kad runa bija par sabiedriskām problēmām. Taču, tiklīdz jautājums skāra cilvēkus, izmantoja aizklāto balsošanu. Ļaudis, piemēram, varēja atstādināt no amata cilvēku, kurš bija kritis nežēlastībā. Tikai brīvajiem pilsoņiem bija tiesības balsot. Balsstiesību nebija vergiem un svešzemniekiem, turklāt pēdējiem nebija nekādu iespēju kļūt par pilsoņiem.
Viduslaiku periodā pilsētniekiem un brīvajiem pilsoņiem lielpilsētās bija tiesības ievēlēt mēru. Taču balsstiesībām bija mantiskie ierobežojumi. Renesanses laikmetā pār tautu valdīja aristokrātija: vienkāršajiem ļaudīm balsstiesību nebija.
Attīstoties tirdzniecībai un rūpniecībai, Eiropā parādījās pirmie uzņēmēji, un arī viņi ieguva balsstiesības. Ierobežojumus, kas attiecās uz vecumu un citiem no dzimšanas piemītošiem raksturojumiem, nomainīja ierobežojumi, kas attiecās uz cilvēka mantisko stāvokli. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,80 €
Materiālu komplekts Nr. 1116479
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vēlēšanas un nobalsošanas Latvijā, to tiesiskā regulēšana”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/783580

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties