SECINĀJUMI
Kad pētišāna beigusies, es varu pievienoties uzskatam, ka tiesības pastāvēja jau pirms likuma un tieši izceļās no sabiedrības vajadzībām. Valsts neizdomā tiesības, tā nostiprina sabiedrībā izveidojušos uzskatus par taisnību, brīvību, vajadzībām, interesēm, bet nevar uzskatīt objektīvas sabiedriskās attiecības. 11
Ir apstiprināts mans viedoklis, ka valsts un tiesību mijiedarbības daudzveidība pamatojas arī tajā, ka tiesības ir kā efektīvs līdzeklis valsts varas ierobežošanai. Pateicoties tam ir iespējama tiesiskas valsts veidošana. Ja nebūtu tiesiskas valsts, tad cilvēkam nebūtu brīvības. Personai, kurai nav brīvības, nav nekādu tiesību. Tādēļ brīvība ir tiesību sastāvdaļa. 12
Pievēršoties valsts un tiesību mijiedarbībai jānorāda, ka ar tiesību palīdzību sociālie spēki, kuru rokās ir valsts vara, regulē cilvēku un viņu apvienību uzvedību, nostiprina kā obligātās noteiktas attiecības. Visu, ko valsts dara, regulē tikai un vienīgi tiesības, tiesības atļauj, aizliedz, ierobežo utt. Tāpēc ja nav valstij tiesību, tā praktiski nevar pastāvēt, bet ja nav valsts tiesības pastāvēs, jo tās veidos sabiedrība, galā rezultātā arī valsts.
…