Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,60 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,39
Pirkt
Identifikators:704451
Vērtējums:
Publicēts: 20.01.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Bruņotie konflikti starp vācu ordeni un Krievzemi viduslaikos    4
2.1.  Savstarpēji bruņotās sadursmes 13.gadsimtā    4
2.2.  Savstarpēji bruņotās sadursmes 14.gadsimtā    6
2.3.  Savstarpēji bruņotās sadursmes 15.gadsimtā    9
3.  Konflikti, kuri ir saistīti ar tirdzniecības jomu    12
4.  Secinājumi    15
5.  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Apkopojot visu minēto par vāciešu un krievu savstarpējiem bruņotajiem konfliktiem, var secināt, ka 13.gs. no krievu puses ir vērojama tendence nostiprināt savu ietekmi starp vietējām baltu tautām, bet vāciešiem galvenais mērķis ir pakļaut vietējās tautas un tad, kad tas ir izdarīts, vācieši var doties uzbrukumā krievu kņazistēm, kuru pareizticību Romas pāvests sauc par nepareizu ticību un līdz ar to vācu bruņinieki dodas karagājienā 1240.g. un 1242.g. Ledus kaujā tiek sakauti. 13.gs. kā konflikti ir par savu ietekmes sfēru nostiprināšanu, proti, krievi negrib atteikties no savas ietekmes attiecībā pret baltu tautām, bet vācu ordenis grib pakļaut baltu un somugru tautas un to apdzīvotajā teritorijā izveidot savas valstis, kas kalpotu kā bāze tālākiem karagājieniem pret pagāniem un Krievzemi.
Par 14.gs. bruņotajiem konfliktiem var spriest, ka teritoriālas pretenzijas abu pušu starpā uzliesmo tikai vienu reizi, bet pārējo karagājienu mērķis ir pretinieku teritorijas izlaupīšana, postīšana, kas varbūt, varētu būt kā stratēģisks pretinieku saimniecības novājināšanas plāns, vai arī vācu bruņinieku un krievu bajāru vēlme vairot savu bagātību. Pārsvarā 14.gs ir novērojamas pretenzijas, kas saistītas ar savas mantības vairošanu, nevis ar teritoriālajām pretenzijām.
Bet ja salīdzina 15.gs. un 14.gs. tad var secināt, ka 15.gs. laupīšanas karagājienu skaits nedaudz samazinās. Tas varētu būt izskaidrojams ar Maskavas lielkņazistes pieņemšanos spēkā un aizņemtību karos ar citiem kaimiņiem. Bet tas atkal nozīmē, to, ka palielinās lielu karagājienu skaits, kā tas bija 1481.g., tātad var secināt to, ka sākot ar Maskavas lielkņazistes pieņemšanos spēkā un tai kļūstot par galveno spēku Austrumos, mainās konfliktu mērķis, proti, Maskavas lielkņaziste sāk izrādīt teritoriālas pretenzijas.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,86 €
Materiālu komplekts Nr. 1351711
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vācu ordeņa Livonijas atzara konflikti ar Krievzemi viduslaikos”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/704451

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties