Ievads
Starptautiskie sakari nozīmē, ka mēs nonākam kontaktos ar ārzemju firmām un personām, veidojam preču apmaiņu, sniedzam pakalpojumus. Darījumu rezultātā saņemam vai maksājam naudu, parasti ārzemju valūtā. Darījumi var notikt Latvijā, ārvalstīs vai uz robežas, pierobežas muitas noliktavās un speciālās ekonomiskās zonās.
Latvijā ir subjektīvi un objektīvi apstākļi, kas ietekmē ārējo ekonomisko sakaru (ĀES) darbības efektivitāti. Notikušas daudzas būtiskas izmaiņas ārējā tirdzniecībā ar precēm:
• Aizvien vairāk Latvijas eksports tiek pārorientēts no austrumu tirgiem uz rietumu tirgiem;
• Mainīga situācija ar valūtas norēķiniem;
• Mainīgas cenas pasaules tirgū;
• Būtiskas svārstības Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikā;
• Ar 2002.gadu ES pilnībā ieviesusi eiro, kas lielā mērā skar Latvijas norēķinus.
Minētie faktori, kā arī dažādi politiskie satricinājumi un pat laika apstākļu izmaiņas veido to sarežģīto situāciju, kurā atrodas Latvijas ĀES nozarēs strādājošie darbinieki. [1.,16.]
Galvenie Latvijas uzņēmējam draudošie riski ir valūtas riski, nepilnības likumdošanā, transporta problēmas galvaspilsētā un uz robežas, darbaspēka deficīts, darba algas paaugstināšanās zemas darba produktivitātes apstākļos, kā arī nodokļu politika. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, kas arī kļūst par vienu no biznesa riska faktoriem.
Latvijā par riskantākām nozarēm kļuvusi būvniecība, nekustamā īpašuma attīstība, lauksaimniecība un tirdzniecība. Turklāt tādās nozarēs kā būvniecība un zivsaimniecība jau ir vērojamas krīzes pazīmes.
Stabilitātes reitinga mazināšana ar starptautiskām reitingu aģentūrām nav negatīvais faktors, kurš varētu draudēt veiksmīgai Latvijas un ārvalstu uzņēmumu sadarbībai.
Kredītriski veido lielāko draudu mazā biznesa uzņēmumiem. Stabilāki ir tie uzņēmumi, kas orientējas uz pakalpojumu sniegšanu.
Labvēlīgākās valstis Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai ir Eiropas Savienības un Pasaules Tirdzniecības organizācijas valstis.
Lielākais risks Latvijas biznesam ir sadarbība ar bijušajām Padomju valstīm (galvenokārt, Baltkrievija, Ukraina un Krievija) un valstīm, kurās Latvijas uzņēmējiem pašlaik nav pietiekamas pieredzes, kā arī kur ir vērojama politiskā un ekonomiskā nestabilitāte, piemēram, Āfrika, Āzija un Dienvidamerika. Savukārt, valstīs ar vislielāko risku, galvenokārt, ir arī perspektīvas. Tā, piemēram, Indijā, Kazahstānā, Moldāvijā un Ukrainā ir liels potenciāls Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai.
Situācija tirgū ir neviennozīmīga. Ja nekas netiks darīts, krīze tirgū var saasināties. Valsts loma risku mazināšanā ir – veidot un nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.
Savu praktisko darbu autore izvēlējusies rakstīt par Ukrainu.
Tā kā pašreiz darba autore darbojas augkopības nozarē – graudaugu un eļļas augu audzēšana, pievilcīga šķiet šīs nozares attīstīšana Ukrainā.
…
