Tranzsitora sakums.
Pirmo datoru – skaitļojamo elektronisko mašīnu Eniac – radīja 1946. gadā. Tas sastāvēja no 18 tūkstošiem vakuuma elektronu lampu ar kopjaudu 180 kW.
1947. gada Ziemassvētkos Bell Lab līdzstrādnieki W.Brattain un J.Bardeen izveidoja pirmo pusvadītāju tranzistoru, taču 1948. gada sākumā to pilnveidoja W.Schockley, kad tas arī tika patentēts. Tranzistora attīstība saistīta ar strauju elektronikas ienākšanu tautsaimniecībā un sadzīvē. Tranzistors tika pilnveidots divos virzienos – mikro un lieljaudas. Pirmais virziens – mikroelektronika - deva iespēju tik tālu samazināt tranzistoru gabarītus, ka tos lielā vairumā varēja apvienot vienā nelielā korpusā – integrālā mikroshēmā ar noteiktām funkcionālajām īpašībām. Izveidojot lielās integrālās mikroshēmas ar daudzu desmitu tūkstošu tranzistoru, radās iespēja izveidot mazas elektroniskās skaitļojamās mašīnas. Otrais virziens noveda pie lieljaudas pusvadītāju slēdžu izveides, kas ļāva pārveidot un regulēt elektriskās enerģijas parametrus. Šo tehnikas virzienu pieņemts saukt par energoelektroniku.
Pirmo integrālo mikroshēmu ar dažiem tranzistoriem, kas veidoja signālu ģeneratoru, uz 11 mm germānija plates 1958. gadā radīja Texas Instruments speciālists Jack Kilby. Taču tai pašā gadā Robert Noyce no Fairchild Semiconductors izveidoja mikroshēmu uz silīcija plates ar foto-litogrāfisko metodi, kas ir vispārpieņemta metode mūsdienu elektronikā. 1958. gadā arī tika izveidots un iemontēts cilvēka ķermenī pirmais sirds stimulators “Pace Maker”.
1971. gadā firma Intel radīja pirmo mikroprocesoru ar 20 tūkstošiem tranzistoru, bet tie jau bija jaunas versijas FET (Field Effect Transistor) – ar elektrisko lauku vadāmi tranzistori, kurus bija ērti montēt kopā lielos vairumos. 1975. gadā B.Geits kopā ar P.Allēnu uzrakstīja pirmo operētājsistēmu mazgabarīta datoram ar mikroprocesoru, un no šī brīža sākās strauja personālo datoru ieviešana un pielietošana. Pašreiz datorors pielieto lieljaudas procesorus ar milzīgu iebūvēto tranzistoru skaitu un izpildāmo instrukciju skaitu sekundē. Tā Pentium III procesors sastāv no 23 miljoniem tranzistoru un tā takts frekvence ir 1 miljards hercu.
…
