Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:143872
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.10.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Pārvaldes organizācija Vidzemes guberņā    4
2.  Vidzemes zemnieku tiesības    6
2.1.  1804. gada Vidzemes zemnieku likums    6
2.2.  1809. gada papildu panti    7
2.3.  1819. gada Vidzemes zemnieku likums    8
3.  Uzvārdu došana    13
  Nobeigums    15
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Referāta izstrādes procesā autors noteica mērķi, proti, izpētīt Vidzemes zemnieku kārtas tiesību vēsturi XIX gadsimta pirmajā pusē.
Referātā tika apskatīta Vidzemes guberņas pārvaldes organizācija, kā arī vācu muižniecības vietējā pašpārvalde, tiesu iekārta un darbība šajā laikā. Noskaidrots, ka visa likumdošana un tiesu vara atradās Krievijas cara un vietējās vācu muižniecības rokās. Zemnieku kā dzimtcilvēku stāvoklis šajā laikā bija pilnīgi beztiesisks.
Situācija mainījās līdz ar 1804. gada Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanu. Likums precizēja zemnieku juridisko stāvokli un noteica tiem arī dažas tiesības. Muižnieki vairs nevarēja atsavināt zemniekus šķirti no zemes, tātad zemnieks bija saistīts ar zemi. Likums paredzēja arī zemnieku tiesību aizsardzību zemnieku jeb pagasta tiesā.
1809. gadā tika pieņemti „Papildu panti un paskaidrojumi” pie Vidzemes zemnieku likuma, kuri saturēja gandrīz vienīgi zemnieku tiesību ierobežojumus. Zemniekiem tika izsniegtas jaunas vaku grāmatas, kas bija izdevīgākas muižniekiem. Tomēr papildu pantos pirmo reizi parādījās darba tiesību aizsardzības noteikumi.
Ar 1819. gada brīvlaišanas likumu Vidzemes zemnieki ieguva personīgo brīvību, bet reizē ar to zemnieki zaudēja tiesības uz zemi, jo zeme kļuva par muižnieku neierobežotu īpašumu. No tiesībspējas un rīcībspējas viedokļa zemnieks turpmāk bija tiesību subjekts. Ar likumu tika izbeigta zemnieku personiskā pakļautība muižai un tika izveidoti zemnieku uzraudzības orgāni pagastos - pagasta sapulce, pagasta vecākais un viņa palīgi un pagasttiesa.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē saimniekošanas ziņā sākumā nekas daudz nemainījās. Muižās laukus turpināja apstrādāt zemnieki, kas juridiski skaitījās brīvi, bet ekonomiski joprojām saistīti ar muižu. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka likums paredzēja zemnieku civiltiesisko attiecību regulēšanu vairākās jomās: attiecībā uz laulību, aizbildnību un aizgādnību, īpašuma tiesībām, mantošanu un līgumiem.
Mainot zemnieku juridisko stāvokli no dzimtcilvēka uz brīvu cilvēku, zemniekiem bija nepieciešams pilns personības identifikators, tādēļ likumā tika iestrādāts jautājums par uzvārdu došanu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību reforma Vidzemes guberņā 19.gadsimta pirmajā pusē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/143872

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties