Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Tiesību normu definīcija, iztulkošana, struktūra, un kolīziju normas

     

    Referāts21 Tiesības

4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:619927
 
Vērtējums:
Publicēts: 01.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Tiesību normas definīcija    4
  Tiesību normu struktūra    6
  Tiesību normu iztulkošana    8
  Vispārīgo un speciālo tiesību normu izpratne un iedalījuma nozīme    11
  Loģiskas specialitātes attiecības    12
  Tiesību normu iedalījums kolīziju gadījumos    15
  Kolīziju normas lex specialis derogat legi generali piemērošanas problēmas    17
  Kolīziju normas lex specialis nostiprinājums normatīvajos tiesību aktos    23
  Kopsavilkums    24
  Izmantotā literatūra    26
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums.
Ir tiesību normas, kuru regulēšanas priekšmeti daļēji vai pilnībā pārklājas un tādēļ rodas situācija, kad vienam faktiskajam gadījumam var piemērot vairākas tiesību normas. Šādu situāciju sauc par tiesību normu konkurenci. Tiesību normu konkurences gadījumā iespējami vairāki risinājumi: tiesību normu vienādās tiesiskās sekas tiek pamatotas ar vairākām tiesību normām; vienas tiesību normas atšķirīgās tiesiskās sekas tiek piemērotas papildus citas normas sekām (“kumulatīvā” konkurence); prasītājs var izvēlēties starp prasījumiem un tos pamatojošajām tiesību normām (“alternatīvā” konkurence); piemērojama ir tikai viena no konkurējošajām tiesību normām, nosakot tās piemērošanas prioritāti. Viens no tiesību normu piemērošanas prioritātes noteikšanas kritērijiem ir starp tiesību normām pastāvošās specialitātes attiecības. Tās var izpausties vairākos veidos. Starp tām var pastāvēt loģiskas specialitātes attiecības, proti, speciālā tiesību norma ietver visas tās pašas pazīmes, kuras paredz vispārīgā tiesību norma, un vēl vismaz vienu papildu pazīmi. Specialitātes attiecības var pastāvēt arī starp divām tiesību normām, kuras neattiecas viena pret otru tāpat kā speciālais jēdziens pret vispārīgo jēdzienu. Daži faktiski gadījumi var atbilst tikai vienas normas tiesiskajam sastāvam, daži – otras normas tiesiskajam sastāvam, savukārt citi gadījumi – abu tiesību normu tiesiskajam sastāvam. Lai noteiktu, vai starp šādām tiesību normām pastāv specialitātes attiecības, jānoskaidro, vai vienas normas piemērošana līdztekus otrai normai nav pretrunā ar otras normas jēgu un mērķi. Specialitātes attiecības starp šādām normām veidosies gadījumos, kad abas normas paredz atšķirīgus seku iestāšanās priekšnoteikumus. Par speciālo būs atzīstama tā tiesību norma, kura paredz augstākus tiesisko seku iestāšanās priekšnoteikumus, jo tie nodrošina personas interešu aizsardzību, piemēram, nepieļaujot civiltiesiskās atbildības iestāšanos par jebkuru vainas formu. Šāda interešu aizsardzība būs nodrošināta tikai tad, ja netiks pieļauta citu tādu tiesību normu vienlaicīga piemērošana, kas paredz mazāk tiesisko seku iestāšanās priekšnoteikumu. Par speciālo normu uzskatāma tā norma, kuras jēga un mērķis prasa, lai šīs normas regulējums tiktu atzīts par izsmeļošu. Ja ir noskaidrotas specialitātes attiecības starp tiesību normām, kuras nevar piemērot vienlaikus, piemērojama speciālā tiesību norma. Specialitātes attiecības var būt par tiesību normu piemērošanas prioritātes noteikšanas kritēriju tikai tad, ja jāizvēlas starp viena un tā paša juridiskā spēka tiesību normām.
Starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, ja rodas pretruna, nosakāmas spēkā esamības attiecības, jo zemāka juridiskā spēka norma nevar būt pretrunā ar augstāka juridiskā spēka normu. Taču, kamēr pretruna nav konstatēta, konkrēta gadījuma izšķiršanai piemērojama tā tiesību norma, kura visprecīzāk atbilst izšķiramajam gadījumam. Spēkā esamības attiecības nosakāmas arī starp dažāda “vecuma” tiesību normām, kurām ir viens un tas pats regulēšanas priekšmets. Tomēr kolīziju gadījumos, kad vecāka tiesību norma atzīstama par speciālo normu attiecībā pret jaunāku vispārīgo normu, piemērojama vecākā speciālā tiesību norma, ja vien jaunās normas mērķis nav noteikt attiecīgajam jautājumam izsmeļošu jaunu regulējumu. Kolīziju normas, kas nosaka speciālās tiesību normas piemērošanas prioritāti un augstāka juridiskā spēka tiesību normas spēkā esamības prioritāti, ir ietvertas vairākos normatīvajos tiesību aktos. Taču to formulējumos vērojama terminoloģiska nekonsekvence – dažos normatīvajos tiesību aktos starp vienāda juridiskā spēka vispārīgo un speciālo normu tiek noteikta spēkā esamības prioritāte, bet citos – piemērošanas prioritāte. Tāda pati nekonsekvence pastāv arī attiecībā uz jautājumu par dažāda juridiskā spēka pretrunīgu tiesību normu spēkā esamību. Specialitātes attiecības ir jānošķir no konkretizācijas attiecībām, kādas pastāv starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, kuras izdotas viena uz otras deleģējuma pamata. Uz deleģējuma pamata izdota tiesību norma atšķirībā no speciālās normas nedrīkst ierobežot deleģējošo tiesību normu, tā var vienīgi detalizētāk noregulēt (konkretizēt) attiecīgajā regulēšanas priekšmetā ietilpstošos jautājumus.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1308139
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties