Tiesību izpratne 20.gadsimta politikas teorijā

IEVADS....................................................................................................................3 1. Tiesību normu piemērošana……………….......................................................5 1.1. Tiesību normu faktiskie apstākļi................................................................6 1.2. Tiesību normu pielietošana.........................................................................7 2. Galvenā tēma 20.gs. politikas teorijā.................................................................8 Secinājumi..............................................................................................................12 Izmantoto literatūras un avotu saraksts..............................................................13 Strīdi par tiesību izpratni ir nebeidzami un turpinās arī šodien, vēl joprojām tiek izteikti dažādi uzskati. Ar tiesību izpēti nodarbojas vairākas zinātnes - vispārīgā tiesību teorija, tiesību filozofija un citas. Vācu filozofs I.Kants rakstīja: „Juristam atbildēt, kas ir tiesības, ir tikpat sarežģīti, kā loģikai, kas ir Patiesība” . I.Kanta teiktais joprojām nav zaudējis savu aktualitāti, jo neskatoties uz to, ka tiesību jēdziena izskaidrošana bija aizņēmusi daudzu domātāju prātus, vispāratzītā tiesību definīcija joprojām nav atrasta. Viens no galvenajiem tiesību rašanās faktoriem 20. gs., ir indivīda un sabiedrības problēma, viņu savstarpējo attiecību pareiza noregulēšana, kas ir visas sabiedrības pastāvēšanas pamats. Aktuālākais jautājums bija par to, kā organizēt taisnīgu valsts iekārtu un kā noregulēt attiecības starp indivīdu un sabiedrību. Svarīgākais moments tiesību attīstībā un izpētē ir fakts, ka katrā indivīdā mājo divējādas tieksmes - egoistiskās un altruistiskās. Egoistiskās tieksmes vērstas un pašu indivīdu, uz viņa paša vēlmju īstenošanu, bet altruistiskās tieksmes vērstas uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu, kad cilvēks domā arī par saviem līdzcilvēkiem, apkārtējo sabiedrību.