6.7. Sieviešu apģērbs svētku svinībās karaļa galmos 18.gs
• Sievietes ģērba ovālos strīpu svārkus. Tos veidoja 5 dzelzs stīpas.
• Apakšsvārki bija apdarināti ar kruzuļiem un mežģīņu rišām. Tiem pāri vilka manto, kas sastāvēja no dziļa griezuma ņiebura, korsetes un svārkiem, kam priekšā bija dziļš šķēlums.
• Mežģīnes un kontrastkrāsu rišas rotāja piedurknes un ņiebura izgriezumu.
• Vaļīgi krītošo virstērpu ar raksturīgo krokojumu mugurpusē sauca par kontušu.
• Tērpu papildināja mežģīņu mutautiņš, mufe, cimdi un mīksta somiņa.
• Šai modei raksturīgas bija ar smaržīgiem augiem pildītas mazas kapsulas, pie vidukļa piestiprināts pulkstenis, spalvas un pērles, bet galvenokārt- mākslīgās puķes.
• Lai izveidotu augstās frizūras, palīgā ņēma stieples un zirgu astrus. Frizūru izrotāja ar ziediem un lentēm.
• Valkāja mazas, trīsstūrainas cepurītes, arī lielas- ar spalvām un puķēm izrotātas, gatavotas no auduma vai salmiem.
• Baltās zīda zeķes saturēja lentes.
• Smailās kurpes bija darinātas no atlasa vai smalkas ādas. Kurpes papēdis atradās tālu apakšā no kājas papēža.
Sievietes seju pamatīgi smiņķēja un lipināja melnos skaistuma plāksterīšus. Tas viss radīja samākslotu izskatu
6.8. Rokoko panīkums
Rokoko panīka ,kad tika apvainots kā bezgaumīgs, vieglprātīgs, simbolisks korumpētas sabiedrības stils. Divdesmit gadu laikā rokoko tika izspiests kopā ar baroku, ienākot neoklasicismam.
…