Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 1 | |
Slimības | 2 | |
Acs uzbūve | 2 | |
Glaukoma | 3 | |
Vecuma mākulas deģenerācija | 6 | |
Apmācība | 10 | |
Vēsture un pētījumi | 13 | |
Secinājumi | 14 | |
Izmantotā literatūra | 15 |
Secinājumi
Kā no zināms pirmie suņi radās apmēram pirms 13-15 tiktošu gadu pirms mūsu ēras. Tie bija kā bridinātāji par plēsīgio zvēru tuvošnos un arī aizstāvji no tiem. Līdz laika gaitā cilvēki viņus sāka izmantot netikai kā par māju sargiem, bet arī kā palīgus. Kā glābējus, pavadoņus un citās vietās un nozarēs.
Ir zināms, ka dudiem suņiem ir uzcelti pimnekļi. Kā piemēram glābējsunim (sambernāram vārdā Barijs) kurš izklāba 40 cilvēkus. Un glābjot 41. viņš gāja bojā, jo viņu noturēja par plēsīgu zvēru.
Es pts esu izaudzis ar suņiem. Un vēl tagat uzskatu tos par saviem labākajiem draugiem. Jo nav iespējams pameklēt labāka drauga par suni vai jeb kuru dzīvnieku.
Strādājot šo darbu es uzzināju ļoti daudz. Dudz to ko es nezināju. Kā piemēram, ka lai dzbūtu dunim vēlmās īpašības ir jākrusto noteiktas šķirnes.Lai suns nebūtu pārāk stūrgalvīgs un piņemtu pareizo lēmumu pareizajā brīdī.
Un es uzzināju, ka pirmā suņu pavadoņu skola parādījās 1916. gadā. Pateicoties vācu ārstam Gerhardam Štallingam, lai varētu palīdzēt karavītiem, kas pēc kara ir zaudējuši redzi.
Meklēdzms mateālus šim pētnieciskaja darbam es atradu daudzus dzīvesstāstus, kur cilvēki ir zaudējuši redzi un tikuši pie savām acīm no jauna. Tiekot pie suņa pavadoņa, kurš viņus vadā pa pilsētu ielām. Bet tāpat arī ar suni pavadoni vajag balto spieķīti ar kuru cilvēks nosaka kāds ceļš viņam ir zem kājām.
Lasot šo cilēku dzīves stāstus es domāju kā es būtu rīkojies viņu vietās ja man vai kādam tuvam cilvēkam butu tā. Jo daži no tiem cilvēkiem ir gribējuši izdarīt pašnāvības, bet tivinieki viņiem ir palīdzējuši izķepuroties. Un viņi ir arī tagad nostājušies uz savām kājām tas viņiem nav nācies vigli.
Šo darbu strādājot varēju uzzunāt jaunas lietas, bet taipat laikā arī skumīgas...
…
Ievads Mēdz sacīt, ka suns ir cilvēka labākais draugs, un, ja ticam jaunākajiem pētījumiem, šajā teicienā ir sava daļa patiesības. Mūsu tālie senči suņus no vilkiem sāka attīstīt pirms apmēram 15 000 gadu. Kopš tā laika turpinājās cilvēka un suņa ciešā kopdzīve, kas nākusi par labu abām sugām un, laikam ritot, ieviesusi suņu ģenētiskajā uzbūvē vairākas būtiskas pārmaiņas. Viena no vissvarīgākajām atšķirībām ir tā, ka vilki ļoti vairās no sastapšanās ar cilvēku, turpretim suņiem ir dabiska tieksme būt kopā ar cilvēku un tos var trenēt noteiktu uzdevumu veikšanai. Vilks bija pirmais dzīvnieks, ko cilvēks piejaucēja kā mājdzīvnieku un kurš spēja palīdzēt mūsu senčiem medībās un apmetnes sargāšanā. Uzskatos par to, kā piejaucēti pirmie vilki, valda domstarpības. Visbiežāk izplatīta ir atbilde, ka cilvēks paņēmis pie sevis savvaļas vilku mazuļus un vēlāk pavairojis tos, kuriem piemita vēlamās īpašības. Tomēr vairāki zinātnieki uzskata, ka savvaļā dzimušie vilku mazuļi ir pārāk mežonīgi, lai tos izmantotu cilvēka vajadzībām. Tāpēc pastāv teorija, ka vilki paši uzmeklējuši pirmās cilvēku apmetnes un pārtikuši no cilvēka uztura pārpalikumiem. Laika gaitā šie vilki pieraduši pie cilvēkiem un mūsu priekšteči varējuši tos izmantot savā labā.
- Plēsēji - suņu dzimta
- Savvaļas nepārnadži (zirgi)
- Suns - neredzīga cilvēka pavadonis
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Plēsēji - suņu dzimta
Referāts pamatskolai2
-
Savvaļas nepārnadži (zirgi)
Referāts pamatskolai4
-
Cūkas
Referāts pamatskolai3
-
Suņu klase
Referāts pamatskolai2
-
Āfrikas čūskas
Referāts pamatskolai1