Stereotipi literatūrā

Secinājumi
1. Stereotipus var iedalīt vairākās kategorijās, piemēram, sociālie, reliģiskie un iekšējie stereotipi.
2. Stereotipi ierobežo un traucē pilnvērtīgi dzīvot.
3. Sociālos stereotipus un reliģiskos stereotipus visbiežāk pārmantojam no paaudzes paaudzē, bet iekšējie stereotipi parasti rodas pašā cilvēkā.
4. Stereotipi ir kā paraugs, kuru lieto, kad nav pašam sava viedokļa un zināšanu, bet kopā ar aizspriedumiem, tie traucē saprātīgi rīkoties.
5. Paulu Koelju grāmata “11 minūtes” lauž sociālos stereotipus par to, ka visas ielasmeitas ir morāli trulas un bez vērtību sistēmas, kā arī lauž iekšējo stereotipu, ka nauda padara laimīgu.
6. Annas Katras grāmata “Cilvēks, kurš skatās” lauž stereotipu par to, ka laukos dzīvojošie cilvēki nevar savā dzīvē neko sasniegt, kā arī apstiprina, ka nauda un ietekme nedara laimīgu, bet gan brīvība.
7. Nauma Nadeždina grāmata “Sarunas ar Dāvidu” lauž ļoti daudzus reliģiskos stereotipus- tādus kā tas, ka Ellē ir mūžīgā uguns un ciešanas vai, ka Paradīzē var nonākt tikai ticīgi cilvēki, kuri maz grēkojuši.
8. Ilzes Jansones grāmata lauž stereotipus par to, kādam jābūt ticīgam cilvēkam.
9. Gan Mārtiņa Zīverta luga “Vara”, gan Oskara Vailda romāns “Doriana Greja ģīmetne” lauž iekšējos stereotipus par to, ka cilvēkam, lai viņš būtu laimīgs, nepieciešams tikai skaistums, nauda un vara.
10. No stereotipiem jāatbrīvojas, lai cilvēks būtu brīvs un spētu pilnvērtīgi dzīvot.


…