6.Secīnājumi
Izstrādājot starptautiskās tirdzniecības teorijas, zinātnieki meklēja un joprojām meklē atbildes uz ļoti svarīgiem jautājumiem:
- kādas preces valstij ir izdevīgi eksportēt , kādas- importēt;
- kādas ir starptautiskās tirdzniecības mehānisma darbības īpatnības;
- kā koordinēt preču un finansu plūsmu utt.
Šodien nevienu no attīstītajām pasaules valstīm neraksturo slēgta tipa ekonomika, kad valsts cenšas iztikt pati ar saviem resursiem. Valstis savā starpā tirgojas ar visdažādākajām precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to starptautiskā darba dalīšana un ārējā tirdzniecība ļauj katrai valstij pilnīgāk izmantot savas potenciālās iespējas, kā arī dod iespēju pilnvērtīgāk nodrošināt patērētājus ar daudzveidīgām precēm un pakalpojumiem, bet ražošanu - ar izejvielām un modernu tehniku un tehnoloģijām.
Merkantilisms parādījās 17.gadsimta otrajā pusē līdz ar centralizēto valstu izveidošanos. Merkantiliskās ekonomikas pamatbūtība ir idejā, ka, lai sasniegtu uzplaukumu, valstij aktīvi ir jāiejaucās un jāvirza ekonomiskie procesi par labu visai sabiedrībai. Nosaukumu radījis ekonomikas teorētiķis Adāms Smits (Adam Smith, 1723-1790).
Starpību starp eksportu un importu sauc par neto eksportu jeb ārējās tirdzniecības bilanci. Jebkuras valsts ekonomikai ir labvēlīgs eksporta pārsvars pār importu. Savukārt, ja importa apjomi pārsniedz eksporta apjomus, rodas ārējās tirdzniecības deficīts, kas nelabvēlīgi ietekmē ekonomiku.
Saskaņa ar Hjūma uzskatiem zelta pieplūdums valstī rada papildu naudas piedāvājumu, kā iespaidā paaugstinās cenas un darba algas . Savukārt zelta aizplūde samazina naudas piedāvājumu, kā iespaidā samazinās cenas un darba algas. Palielinoties cenām, eksports samazinās, bet pieaug imports un otrādi.
…