Secinājumi
1. Špikošana ir meli, jo var rasties priekšstats, ka špikotājs ir gudrāks un zina vairāk nekā tas ir patiesībā.
2. Špikošanas galvenie iemesli ir : vēlme izvairīties no nepatikšanām ( skolotāju, vecāku nosodījuma) par to, ka nav iemācījies; mācību priekšmeta uzskatīšana par nenozīmīgu, neredzot tam pielietojumu nākotnē; vēlēšanās bez īpašas piepūles iegūt vērtējumu.
3. Špikošanas rezultātā cieš skolēna pašcieņa, jo nav iespējams lepoties ar to, kas sasniegts negodīgā ceļā.
4. Puse aptaujāto skolēnu špiko bieži, bet gandrīz visi aptaujātie ir špikojuši eksāmena, kontroldarba vai ieskaites laikā.
5. Visbiežāk skolēni špiko, izmantojot sīkā rokrakstā aprakstītas nelielas lapiņas.
6. Autora izvirzītā hipotēze, ka visvairāk skolēnu špiko eksaktajos mācību priekšmetos, konkrētāk, matemātikā, ķīmijā un fizikā, ir apstiprinājusies.
Priekšlikumi
Tā kā špikošana sadzīviskā izpratnē ir zagšana un personības pazīmes sauc par negodīgumu, tad tika izveidoti priekšlikumi špikošans problēmu risināšanai.
1) Skolotājiem vajadzētu rūpēties par mācību stundas procesa efektivitāti – skaidriem mērķiem, daudzveidīgiem uzdevumiem un pieejamām metodēm.
2) Veidot labas, draudzīgas, dalītās atbildības attiecības ar skolēniem, uzturot un veicinot mācību motivācijas pilnveidošanos.
3) Mudināt skolēnus progresīvi iesaistīties mācību saturā, lai darba vērtējuma ieguvē nedominētu reproduktīvais līmenis.
4) Rūpēties par atbalsta sistēmas pilnveidi, lai skolēns uzticētos, drīkstētu jautāt un saņemtu arī atbildi.
5) Celt skolēna pašapziņu, iedrošinot, atbalstot, izrādot cieņu un izpratni kopējā darbībā, kas vienmēr ir divpusējs process.
6) Veidot tādus pārbaudes darbus, kuros špikošana ir bezjēdzīga un prasības nav izpildāmas, vienkārši norakstot.
…
