Līdz ar atdalīšanos no Krievijas sākās dziļas pārmaiņas Somijas ārējā tirdzniecībā. Ievedumi no Krievijas pilnīgi izbeidzās, un Somijai bija jāmeklē jauni tirdzniecības partneri. Politisko apsvērumu dēļ 1918. gadā par galveno partneri kļuva Vācija, taču pēc tās sabrukuma nācās griezties pie rietumu lielvalstīm.
1919. gada ziemā Somija nosūtīja uz Rietumeiropu augsta ranga tirdzniecības delegāciju, kurai izdevās nodibināt jaunus tirdzniecības sakarus. Sevišķi svarīga šajā ziņā izrādījās Lielbritānija, kura 1919. gadā pieņēma 49% Somijas eksporta. Tirdzniecība sākās arī ar jauno Vācijas valsti, tāpat Zviedrija jau 1919. gadā bija kļuvusi par diezgan nozīmīgu Somijas eksporta noņēmēju.
Lielbritānijas, kā lielākās noņēmējvalsts loma palika nemainīga visā starpkaru posmā: eksports uz to arvien bija 40% līmenī. Vācijas daļa bija stipri mazāka, tā tikko sasniedza vienu sestdaļu. Zviedrijas daļa Somijas produkcijas patēriņā 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā samazinājās, bet īsi pirms kara atkal sasniedza aptuveni 6%. Tirdzniecība noritēja arī pāri okeānam: ASV daļa Somijas eksportā bija apmēram 6%.
Lauksaimniecības produkta daļa eksportā starpkaru laikā strauji samazinājās – pirms neatkarības tā bija 15%, bet 30. gados ne vairāk kā 7%. Tā kā jaunizveidotās metālrūpniecības produkcija bija paredzēta galvenokārt iekšējam tirgum, eksportā no tās nonāca tikai 2-3%.
…