Secinājumi
Sabiedrībā nekad nav pastāvējusi sociālā vienlīdzība. Cilvēki vienmēr ir centušies sabiedrību iedalīt kādās kategorijās un piešķirt tiem lomu, bez indivīda paša piekrišanas. Protams, cilvēka sociālā loma tiek pārmantota arī no vecākiem, taču vienmēr ir dota iespēja uzlabot savu sociālo statusu sabiedrībā un pārvietoties uz augšu, sasniegt ko vairāk.
Cilvēkiem vēl joprojām patīk iedalīt sabiedrību šķirās. Šī īpašība nav zudusi līdz pat mūsdienām. Manuprāt, lielākajai daļai sabiedrības nemaz nepastāv vēlme būt ekvivalentiem ar citu sabiedrības daļu, jo tas nebūtu normāli, ka augstākā slāņa cilvēks ir vienāds ar zemāko slāni. Protams, mūsdienu sabiedrība ir būtiski attīstījusies, taču domāšana nemainās. Līdz ar to nemainās arī sabiedrības nevienlīdzība un šķiru iedalījums. Kamēr šīs būtiskās lietas nemainīsies, tikmēr pastāvēs arī sociālā stratifikācija.
Tāpat kā agrākos laikos, arī mūsdienās pastāv liela starpība starp eliti un zemāko slāni. Eliti veido ļoti neliela cilvēku daļa, kurā nav tik vienkārši iekļūt. Šiem slāņiem ir būtiskas atšķirības ienākumu ziņā un dzīves kvalitātes līmenī. Protams, pastāv arī vidusšķira, ko veido lielākā daļa sabiedrības. Taču arī mūsdienās novērojams elites pārākums par zemākajiem slāņiem, elitei pieder vara, kas ir stiprākais ierocis viņu valdīšanai.
Sociālā stratifikācija ir ļoti interesanta un plaša pētāmā tēma. Rakstot šo darbu, skaidrs ir viens, ka sociālā stratifikācija pastāvējusi jau ļoti sen un šo darbību turpina arī mūsdienās. Ja cilvēce nebeigs viens otru iedalīt kādās šķirās un nepiešķirs sabiedrībai noteiktu lomu, tad stratifikācija un nevienlīdzība pastāvēs mūžīgi. Protams, ir cilvēki, kas cīnās par to, lai šī sabiedrības noslāņošanās tiktu izbeigta, taču diemžēl lielai sabiedrības daļai šī tēma liekas nebūtiska.
…
