Skaņa un akustika

Secinājumi
1. Ķermeņus, kas svārstoties rada skaņu, sauc par skaņas avotiem. No skaņas avota svārstību stipruma ir atkarīgs skaņas skaļums, ko nosaka pēc tās intensitātes līmeņa, to mērot [dB] decibelos.
2. Cilvēka ausij uztveramās skaņas intensitātes līmenis ir intervālā no 0 līdz 140 dB un ikvienas skaņas skaļums ir atkarīgs no frekvences, intensitātes un skaņas veida, skaņas avota.
3. Skaņas rodas mehānisko svārstību rezultātā. Frekvence ir vienā laika vienībā veikto svārstību skaits. Atkarībā no frekvenču diapazona izšķir infraskaņu, dzirdes izjūtas izraisošās skaņas, ultraskaņu un hiperskaņu.
4. Atbalss ir skaņas atstarošanās no šķēršļa. Izplatoties dabā skaņa uzreiz neizzūd, bet gan notiek vairākkārtēja atstarošanās no sienām, griestiem un citiem šķēršļiem.
5. Akustika ir fizikas zinātnes nozare, kas pēta elastīgo svārstību un viļņu izplatīšanos, to mijiedarbību ar vidi, kurā šīs svārstības izplatās. Akustiku iedala lietišķajā un vispārīgajā. Taču ikdienā visbiežāk sastopamā un ar cilvēka dzirdi uztveramā ir lietišķā akustika.
6. Reverberācija ir skaņas noturība telpā, un reverberācijas laiks ir intervāls, kādā skaņas intensitātes līmenis telpā samazinās par 60 dB no sākotnējā.

…