Savā darbā „Himna Afrodītei” viņa uzlūko Afrodīti kā senu draudzeni, ļoti tieši, personīgi. Aicina Afrodīti palīgā savās bēdās, lai tā viņu atbrīvotu no sirds nemiera, kas viņu vajā. 2. daļā parādīts spilgts mīlestības pārdzīvojuma atspoguļojums. „Jau mēness ir zudis skatam, un plejādes sen jau projām. Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena guļu”. Tajā pašā laikā viņa raksta arī par sievietes ikdienas darbiem, kurus arī iespaido mīlestība: „Ratiņš vairs nerit, spolīte netek, ratiņš man atriebies līdz dzīvam galam.”
Neskatoties arī uz viņas klajo dzejo par sieviešu intīmām attiecībām, viņas darbi netika tajā laikā nosodīti. Tieši pretēji, Sapfo tika augstu vērtēta citu dzejnieku vidū.
4.3. Apģērbs un kosmētika
Tika uzskatīts, ka sievietei apģērba mērķis bija pasargāt viņu no svešo skatieniem, tāpēc tas esot bijis vienkāršs. Tomēr arī šis vienkāršais apģērbs bija skaists ar īpašiem kompozīcijas elementiem. Pārsvarā bija balts lina audums ar izgreznotu apdari, dažreiz arī aristokrātu sievietēm bija grezns austrumu audums.
Pēc grieķu – persiešu kara un nacionālās pašapziņas atdzimšanas par labu toni sāka uzskatīt vienkāršumu un ieturētību, kā arī iezīmējās doriskā un joniskā stila sajaukums. Doriskais atteicās no stipras un ciešas auduma saskares, ļāva krokām brīvi krist, bet joniskais zaudēja savu pārmērīgo mākslinieciskumu. Rezultātā dzima klasiskais grieķu stils.
Sievietes publiskās vietās nēsāja hitonu, un plecu zonā to sastiprināja ar sprādzi. Vēlāk šo sprādzi lika krūšu rajonā, un tad auduma krokas nokarājās daudz brīvāk. Bez šī hitona nēsāja arī apmetni. Sievietes gandrīz nepazina galvassegas, un tās arī bija vienveidīgākas kā vīriešiem. Sievietes galvassegas nēsāja dodoties uz daudzu stundu garām teātra izrādēm vai arī dodoties garākās pastaigās. Nereti, izejot no mājas, sievietes galvas malu apsedza ar apmetņa kapuces malu. Svinīgos gadījumos nēsāja arī auduma lakatus, vai vainagus no mirtēm un lauru lapām. Galvassegas no salmiem lielākoties nēsāja zemāko kārtu sievietes Pie galvassegas rotājumiem varēja pieskaitīt no zelta un sudraba diegiem izšūtus matu tīkliņus, dažādas lentas, kā arī sirpjveida formas rotājumus no dārgiem metāliem. Tomēr liela nozīme bija arī frizūrām.
Kas attiecas uz krāsām, tad safrāna dzeltenā krāsa tika izmantota svētku apģērbos, uguns sarkanā parasti sastopama bija Spartas sabiedrībā, savukārt ļoti koši un raibi apģērbi bija hetēru apģērbs. Grieķu sieviešu tērpus papildināja rokassprādzes, gredzeni, diadēmas, saspraudes u.c.
Kosmētiku sievietes lielākoties izmantoja tikai mājās, ārpus mājas seja tika nopūderēta. Tomēr par kosmētiku bija pastiprināta interese gan no sieviešu, gan vīriešu puses. Viņi izmantoja speciālu vergu – „kosmetalogu”. Grieķietes mīlēja izmantot aromātiskus līdzekļus, nereti izmantoja arī kādu viltību. Piemēram, frizūrās slēpa mazas konusveida kapsuliņas piepildītas ar smaržojošu esenci no jasmīnu ekstrakta un kazu taukiem. Daudzu stundu garo izrāžu laikā esence pilēja lāsēm un izplatījās jasmīnu smarža.
…
