Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:211419
Vērtējums:
Publicēts: 07.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Servitūtu vispārīgs raksturojums    3
1.1.  Reālservitūti    5
1.2.  Personālservitūti    9
2.  Servitūtu nodibināšana    11
3.  Servitūtu izbeigšanās    12
4.  Ceļa servitūts    14
5.  Piemērs Nr.1    17
6.  Piemērs Nr.2    19
7.  Secinājumi    20
8.  Izmantotās literatūras saraksts    21
Darba fragmentsAizvērt

Servitūts ir tiesība uz svešu lietu ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu (1130.p.)1Taču tas apgrūtina tikai pašu lietu, bet ne tās īpašnieku, tādēļ par servitūtu nevar būt lietas īpašnieka personisks pienākums. Servitūts neietekmē īpašuma tiesību uz kalpojošo lietu pēc to būtības, jo servitūta nodibināšana neatdala atsevišķas īpašnieka subjektīvās tiesības un nepiešķir tās servitūta tiesīgajam. Kalpojošās lietas īpašnieks attiecībā pret trešajām personām saglabā savu iepriekšējo tiesību pilnu apjomu. Viņš nezaudē savas tiesības pat attiecībā pret servitūta tiesīgo, bet tikai tiek atbīdīts otrajā plānā. Šī iemesla dēļ, piemēram, tie augļi, kurus nesavāc servitūta lietotājs, kļūst par kalpojošās lietas īpašnieka īpašumu. Servitūta mērķis ir nodrošināt labumu noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam, tāpēc tas nav atdalāms no noteiktās personas vai no valdošā zemes gabala un to nevar pārnest uz citu personu vai citu zemes gabalu. Nav pieļaujama ne vien servitūta tiesību nodošana, bet arī tā faktiskas izlietošanas nodošana, bet izņēmums ir lietojuma tiesības. Servitūts ir lietu tiesība. Atšķirībā no tādām lietojuma tiesībām, kuras izriet no līgumiem (nomas, patapinājuma u.tml.) vai citām saistībām (svešas lietas izmantošanas bez īpašnieka piekrišanas u.tml.), servitūts apgrūtina pašu lietu, nevis personu, tādēļ par servitūta priekšmetu nevar būt kalpojošās lietas īpašnieka personisks pienākums (1134.p.). Mainoties lietas īpašniekam, citas personas tiesība uz lietu paliek spēkā.2 Servitūta tiesiskajā attiecībā izšķir valdošo un kalpojošo jeb apgrūtināto lietu, kas lietošanas ziņā ir aprobežota. Valdošās lietas īpašnieka tiesība uz servitūtu dod viņam zināmas tiesības uz kalpojošo lietu un tādejādi aprobežo kalpojošās lietas īpašnieka tiesības.3 Bet, ja rodas šaubas par servitūta apmēru, jāpieņem, ka aprobežojums pastāv vismazākajā apjomā. Kalpojošās nekustamās lietas īpašniekam jāatvēl servitūta izlietotājam arī visas tās blakus tiesības, bez kurām nav iespējams izlietot galveno tiesību, kaut arī no šīm blakus tiesībām izrietētu atkal īpašs servitūta veids. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,22 €
Materiālu komplekts Nr. 1142732
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Servitūti”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/211419

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties