Nekas nav vienkāršāk kā nesaprasties ar cilvēkiem. Augstprātīga attieksme, noliegšana, nosodīšana, pazemošana, priekšnieciska attieksme pret citiem – es esmu priekšnieks, bet tu te esi pieņemts tikai darbā”, vēl nesen tās bija izplatītas cilvēku savstarpējo attiecību formas pat lielākajās un izplatītākajās pasaules firmās. “Riešanas tiesības” tika uzskatītas par vadoša stāvokļa pašsaprotamu izpausmi, tāpat kā logs kabinetā un divu stundu ilgs pusdienlaiks. Šim paraugam sekoja ģimene, skola un citi sabiedrības formulējumi.
Ilgus gadus starp skaļumu un stingrību tika likta vienlīdzības zīme. Stūrgalvība tika identificēta ar visaptverošām zināšanām. Ķildīgums – ar godīgumu. Mums visiem – priekšniekiem un padotajiem, vecākiem un bērniem, skolotājiem un skolēniem – vajadzētu priecāties, ka šie laiki beidzot ir pagātnē. [1.29.]
Arvien vairāk cilvēku gan biznesā, gan citās jomās sāk saprast, cik liela nozīme ir labai savstarpējai sapratnei. Spēja labi saprasties sniedz cilvēkiem enerģiju. Tieši tā rada iespēju ieviest lieliskas idejas dzīvē. Tā var pateikties par visiem sasniegumiem. Laba saprašanās nebūt nav ārkārtīgi sarežģīta – vismaz ne teorētiski. Kontaktēšanās ar citiem taču diendienā notiek personiskajā dzīvē. Mēs visi uzturam sakarus ar citiem jau kopš agras bērnības. Vismaz mums tā šķiet. Taču īsta un efektīva saprašanās pieaugušo pasaulē patiesībā ir diezgan reta parādība.
Viens no svarīgākajiem saskarsmes veiksmīgas risināšanās priekšnoteikumiem ir zināt otru cilvēku, vismaz, pirmajā brīdī, nojaust kāds šis cilvēks ir. Zināt viņa dzīves uztveri, uzskatus, attieksmi pret apkārtējiem, reakciju uz saskarsmi u.c.
Saskarsme – savstarpējo attiecību realizācija uzvedībā. Ar jēdzienu vienlaikus apzīmē gan komunikāciju, gan mijiedarbību, gan sociālo percepciju.…
