Šarls Luijs de Monteskjē

Secinājumi
Izpētījis Romas republikas pārvaldes sistēmu, izstrādāja savu teoriju par valsts varas dalīšanu. Pēc Monteskjē uzskata, valstī ir nepieciešami likumi, kas nodrošina politisko brīvību. Taču likumību, pēc viņa domām, var nodrošināt tikai tad, ja valstī vara tiek dalīta. Tur, kur vara atrodas vienas personas rokās, valsts neizbēgami tiecas uz despotiju. Monteskjē varas dalīšanas teorija ietverta Francijas Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā, tāpat 1791.gada Konstitūcijā.
Civiltiesības Francijā tika veidotas līdzīgi valststiesībām. Romiešu tiesību ietekme tajās ir liela, taču tās nav ņemtas tieši, bet pēc zinātnieku iztulkojumiem un tiesu prakses. Kā tiesību avots noderēja arī paražu tiesības, kas daudzos Francijas novados bija sakusušas ar turienes vulgārajām romiešu tiesībām. Visjaunākais tiesību avots bija revolūcijas laikā izdotie likumi, piemēram par laicīgo jeb civilo laulību, tēva varu, par zemi, hipotēku u.c.).
Savā mācībā kritizēja Absolūtismu, centās skaidrot valsts izcelšanās un likumu dabisko pamatu un formulēt vēlamās sociālās reformas. Objektīvi šāda sabiedrības pielīdzināšana dabai bija pretstats viduslaiku providenciālisma teorijai. Monteskjē bija viens no ģeogrāfiskā determinisma pamatlicējiem - pēc viņa domām tautas tikumus, tās likumu raksturu un valsts pārvaldes veidu nosaka klimats, augsne un teritorijas apmērs. …