Realitātes modelis Andras Neiburgas stāstu krājumā "Stum, stum"

Andra Neiburga prozā ienāk 20. gadsimta 80-tajos gados. Viņas darbi literārās darbības sākumā pārsvarā tiek publicēti publikāciju laikrakstā „Literatūra un Māksla”, žurnālos „Avots” un „Karogs”, kas deva rakstniecei jau zināmu popularitāti un nokļuva literatūras kritiķu uzmanības lokā. Viņas īsproza apkopota krājumā „Izbāzti putni un putnu būros” (1988) un stāsts „Stāsts par Tilli un Suņu vīru” (1991). Tad kādu laiku Andra Neiburga klusēja. Vienīgi laiku pa laikam žurnālā „Karogs” parādījās kāds jauns stāsts. Pēc ilga klusēšanas perioda rakstniecei nāk klajā jauns stāstu krājums „Stum stum” (2004). Stāstu krājums ir ievērības cienīgs ar plašu tēlu amplitūdu. Rakstniece atklāj tēlu psiholoģisko pasauli, jo katrs stāsts veidots no tēlu iekšējiem pārdzīvojumiem, atmiņām un izjūtām. Laiks un spēles ar laiku ir stāstu krājuma kompozīcijas pamatelements. Krājums ietver plašu eksistenciālo problēmjautājumu loku. Neiburgas stāstu varoņi ir nostādīti izvēles brīvības un robežsituācijā starp dzīvību un nāvi. Tie ir atstumtie cilvēki, kuri par jebkuru cenu turas pie savām īslaimītēm, meklē savu dzīves jēgu, tver mirkļus, meklē savu īsto „es”. Tai pašā laikā katrs stāsts veido kādu realitātes modeli, kas atklāj lasītājam plašu, savdabīgu un reālu notikumu klāstu. Pats stāstu krājums ir interesants ar to, ka pirms katra stāsta ir iekļauts kāds būtisks, „rekonstruējams” fotoattēls. Tas vēsta lasītājam, par ko būs nākošais stāsts. Visam stāstu krājumam vijas cauri liela un nepārprotama vēlme dzīvot.
Tēmas izvēles pamatojums un aktualitāte. Tēmas izvēles pamatojums ir stāsta aktualitāte latviešu literatūrā. Femīnās prozas attīstība ar mītisko uzstādījumu, laika paplašinājumu un eksistenciālo jautājumu loku.
Kursa darba tēma: Realitātes modelis Andras Neiburgas stāstu krājumā „Stum stum”.…