Rapsi pasaulē audzē eļļas ieguvei, Latvijā gan sēklu ieguvei, gan kā lopbarības zaļmasas un zaļmēslojuma augu.
Atkarībā no šķirnes un augšas apstākļiem rapša sēklas satur 40 – 46% eļļas un 18 – 20% proteīna. Rapša eļļa ir nozīmīgs pārtikas produkts, jo tā satur līdz 90% nepiesātināto un mazpiesātināto taukskābju. Pēc diētiskajām īpašībām rapša eļļa atzīta par vienu no visaugstvērtīgākajām pārtikas eļļām. Tā ir lietojama arī kā auksti spiesta, tā sauktā „ dzīvā” eļļa, ko var iegūt ar nelielām spiedēm mājas apstākļos. Lai rapša sēklas varētu realizēt, tām ir jāatbilst starptautiskām rapša tirdzniecības kvalitātes prasībām – jāsatur vismaz 40% eļļas, bāzes mitrums – 8%, piemaisījumi ne vairāk kā 2%, pieļaujamais glikozinolātu līmenis - < 25µmol, erukskābes - <2%. Pēdējā laikā arvien lielāku nozīmi iegūst rapša eļļas izmantošana biodegvielas ražošanai. Šis ražošanas process nav sarežģīts un dārgs. Pašreizējā ekonomiskā bilance rapša biodīzeļdegvielas ražošanai ir pozitīva, salīdzinot ar fosilo degvielu.
Rapša rauši ir augstvērtīgs lopbarības produkts. Raušiem ir laba sagremojamība, zems kokšķiedru daudzums un labi sabalansēts neaizvietojamo aminoskābju sastāvs. Atkarībā no eļļas ieguves veida rapša raušos (eļļa mehāniski izspiesta) paliek līdz 10% eļļas, rapša spraukumos (eļļa izspiesta un ekstrahēta, lietojot šķīdinātāj vielas) – 2 – 3% eļļas. 1kg rapša raušu satur 250 – 420g sagremojamā proteīna.
Rapsis ir izmantojams arī kā zaļbarības augs. Tas veido lielu zaļmasu (līdz pat 70 t ha-1, jeb 8 t sausnas), ir labi sagremojams (70 – 80%), ar kopproteīna saturu līdz 22%. Satur daudz dzīvnieku barībā nepieciešamās aminoskābes. Ziemas rapsis jau aprīļa beigās ir izveidojis maksimālo zaļmasas apjomu un gatavs pļaušanai. Vēlāk sētu vasaras rapsi var pļaut septembrī, tādejādi pagarinot zaļmasas ieguves sezonu. Raža ļoti labi noder konservēšanai kā olbaltumvielām bagāta kombinētās skābbarības sastāvdaļa.
Rapsi iespējams audzēt arī kā zaļmēslojuma augu. Sējot pēc labības vai agrīno kartupeļu novākšanas, var izmantot rapša izcilās fito sanitārās īpašības. Atkarībā no audzēšanas veida un augšanas ilguma tas spēj uzkrāt 2 – 4 t ha-1 sausnes. …
