Radioviļņu izplatīšanās
Radioviļņu avoti ir gan uz Zemes, gan arī ārpus tās — tuvajā un tālajā Visumā. Uz Zemes radioviļņu avoti galvenokārt ir cilvēka roku radīti. Radioviļņus izstaro visu diapazonu un visur esošo radiostaciju -radio, TV, radiolokācijas antenas. Arī daudzus dabā notiekošus procesus (negaisus, cunami, zemestrīces) bieži vien pavada radioviļņu impulsi.
Ja radioviļņus raidošā antena un uztvērēja antena viena no otras atrodas tiešās redzamības zonā, raidītāja un uztvērēja antenas saista radioviļņu stars. Tādā veidā nodrošina sakarus, piemēram, mobilā telefona raidītāji — no antenas līdz antenai un līdz zvanītājam no tuvākā antenas torņa. Tomēr kā mēs jau zinām, tad radiosakarus var nodrošināt arī apkārt pasaulei un pāri okeāniem, kur raidītās un uztvērējs nav tiešas redzamības attālumā. Pastāv divi veidi, kā izplatās radioviļņi uz Zemes un ap to.
Vienā gadījumā radioviļņi nepaceļas augstāk par troposfēru un virzās gar zemeslodes liekto virsmu. Tas notiek tāpēc, ka pieaugot augstumam, samazinās gaisa blīvums un līdz ar to palielinās radioviļņu izplatīšanās ātrums. Tā rezultātā radioviļņa fronte lūst un radiostars pakāpeniski noliecas lejup, sekojot zemeslodes izliekumam. Šos viļņus sauc par virsmas radioviļņiem, un to izplatībā nozīmīgas ir ne vien atmosfēras zemāko slāņu, bet arī zemeslodes virsmas īpašības.
Tā kā zemes virsma nav gluda, tad viļņi savā ceļā sastop visdažādākos šķēršļus — pakalnus, ieplakas, mežus, celtnes. Kā visiem viļņiem, arī radioviļņiem ir raksturīga difrakcija. Dabā difrakciju novēro kā viļņu apliekšanos ap šķērsli — spēja apliekties ap šķēršļiem, ja vien viļņa garums ir lielāks vai salīdzināms ar šķēršļa izmēriem. Tāpēc arī mēs varam uztvert radiosignālu pat šķietamā ēnas zonā, tur, kur tiešajam radiostaram it kā nemaz nevajadzētu nokļūt. Virsmas radioviļņu izplatīšanās ir atkarīga arī no zemes virskārtas un lielo ūdenstilpņu elektrovadītspējas. Tā lielā mērā nosaka, cik tālu gar zemes virsmu spēj izplatīties radiovilnis, līdz tas zaudē savu enerģiju un norimst. Jo vadītspēja ir lielāka, jo vilnis rimst mazāk un spēj aiziet tālāk. Gar jūru un okeānu ūdeņiem, mitrām augsnēm, līdzīgi kā pa vadītāja kabeli, virsmas radiovilnis var pārvietoties simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā. Protams, šis attālums katrā konkrētajā gadījumā ir atkarīgs no daudziem citiem faktoriem, arī no viļņa garuma, diennakts un gada laika.
…
