Policijas darbinieku saskarsme ar bezpajumtniekiem

Pēdējie divdesmit gadi Latvijā ir bijuši saistīti ar lielām pārmaiņām. No sociālistiskās sistēmas Latvija ir pārgājusi uz kapitālismu jeb brīvā tirgus ekonomiku. Līdz ar to arī mainījies sabiedriskais stāvoklis valstī. Ir izveidojušās dažādas jaunas sabiedrības grupas.
Lai arī kapitālismam ir daudz vairāk pozitīvo iezīmju, salīdzinot ar sociālismu, īpaši var izcelt cilvēka rīcības brīvību, tas tomēr ir atnesis arī jaunas negācijas, kas nebija raksturīgas sociālisma sistēmai.
Kā vienu no tām var minēt bezpajumtnieku problēmu, kas īpaši saasinājusies Latvijas lielpilsētās un, kas pats sliktākais, tad šai sociālajai grupai raksturīga klaja necieņa pret tiesību normām, it īpaši pret dažādiem administratīvajiem noteikumiem.
Protams, ka policija seko līdzi laikam un cenšas pārņemt jaunākās pasaules tendences noziegumu atklāšanā un novēršanā, tai skaitā arī darbā ar bezpajumtniekiem, taču problēma ir tā, ka nekur Rietumeiropā nav izstrādāta ideāla metode, lai novērstu bezpajumtnieku likumpārkāpumus.
Es uzskatu, ka katram topošajam policistam būs jāsaskaras ar šo iedzīvotāju slāni tāpēc par šī darba mērķi izvēlējos apskatīt bezpajumtnieku rašanās iemeslus, to visbiežāk pastrādātos likumpārkāpumus un noteikt galvenos vadmotīvus, kas būtu jāievēro policistiem saskaroties ar šiem cilvēkiem.
Darba pētīšanai lielākoties izmantoju savu personīgo pieredzi saskarsmē ar alkoholiķiem, kas parasti ir vislielākajā riska grupā, kas var kļūt par bezpajumtniekiem. Veicu patstāvīgu internetā un dzīvē iegūtās informācijas par bezpajumtniekiem analīzi.…