Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:841880
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.12.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Ieskats biogrāfijā    4
2.  Dialoga "Valsts" vispārīgs raksturojums    6
3.  Platona uzskats par citām pastāvošajām valsts iekārtām, to apraksts un trūkumi viņa skatījumā    8
4.  Ideālās valsts projekta izklāsts    11
4.1.  Taisnīguma ideja    11
4.2.  Sabiedrības struktūra    12
4.3.  Audzināšana    12
5.  Divu esamību jautājums    14
  Secinājumi, nobeigums    15
  Izmantotā literatūra    16
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi, nobeigums
Platons bija ļoti ievērojams Senās Grieķijas filozofs, viņa alternatīvais valsts modelis, ne tikai piedāvā konkrētu, smalki un pamatoti sastādītu valsts modeli, bet arī pamatoti norāda uz esošo valsts modeļu trūkumiem.
Pēc Platona uzskatiem ideālā valstī jau no bērnības tiks ieaudzināta ideja par vienotu valsts veselumu, nevis konkrēta indivīda personīgajām prasībām. Katra cilvēka uzdevums ir kalpot visu kopējam labumam, tiekties uz augstāko labumu un pildīt savu uzdevumu - filozofiem tas būtu attīstīt prāta spējas, būt patiesi taisnīgiem un tā arī pārvaldīt valsti; sargiem - kaismīgi doties cīņā un aizstāvēt savu valsti, sargāt to, nodrošināt to, ka pārējā sabiedrība var dzīvot mierā bez bailēm; amatniekiem un zemniekiem tas būtu klausīt filozofiem un katram pildīt sev noteikto uzdevumu, nodrošināt pārējo sabiedrību ar nepieciešamo - tas ir zemniekiem nodrošināt ar pārtiku, amatniekiem ar izstrādājumiem u.tml.
Svarīgs ir aspekts, ka Platons norāda, ka tāpat kā katram indivīdam ir jākalpo kopējam labumam, tāpat arī abām augstākajām kārtām viss materiālais ir kopējs. Ne sargiem, ne filozofiem nedrīkst būt privātīpašums, tie nedrīkst veidot ģimenes. Gan mājas, gan sievas, gan bērni ir kopīgi. Bērni nepazīst savus vecākus, tie jau no mazotnes ir valsts aizbildniecībā un tiek apmācīti. Pretēji ir ar zemāko - zemnieku un amatnieku- kārtu, kurai Platons neiebilst ne pret privātīpašumu, ne pret tradicionālu ģimeņu pastāvēšanu. Bet ņemot vērā, ka tas neizbēgami noved pie mantiskās nevienlīdzības, līdz ar to beigās pie netikumības, tad šai kārtai ir stingri jāpakļaujas likumiem, ko izsniedz augstākā kārtā, jāklausa tai.
Līdz ar to secinu, ka kopumā visi dzīvo pēc stingriem likumiem, katrs ieņemot savu vietu un pildot savu uzdevumu. Brīvā izvēle, pašnoteikšanās nepastāv.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1345785
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties