Dievs uzklausa to, kurš „izkrata” savu dvēseli Viņa priekšā, kā to darīja Anna. Pravietis Ēlis gandrīz notur viņu par piedzērušu ilgās un izmisīgās lūgšanās dēļ. Anna nemeklē palīdzību nekur citus, kā vien pie paša Dieva. Šīs paļāvības un uzticības dēļ Dievs dod Annai to, ko viņa ir lūgusi – dēlu, un tas kļūst par pravieti Samuēlu. Anna atbild ar pateicības lūgšanu, kas pauž slavu un pateicību Dievam. Šai lūgšanai ir līdzība ar Marijas lūgšanu Lūkas evaņģēlijā. Tā ir arī pravietiska, kad Anna saka: „..Viņš dos spēku Savam ķēniņam, un Viņš pacels Sava svaidītā pestīšanas ragu." (1:10) Vecajā Derībā vārds Svaidītais lietots runājot Dieva Svaidīto, tas būtu attiecināms uz Mesiju, Kristu, savukārt rags ir spēka simbols.
Nevar atstāt neminētu Dāvida un Jonatāna nesavtīgo draudzību, kurā pilnībā izpaužas Kristu noliktais princips – mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Tā ir patiesa agpe, kura nenobīstas no apstākļiem, kas liek šķēršļus draudzībai: Jonatāns glābj Dāvidu pretēji sava tēva Saula teiktajam.
1. Samuēla grāmatā aprakstītajos notikumos redzams, kā cilvēki veido attiecības ar Dievu, kā Dievs veido cilvēkus un viņu dzīves un kā Dieva Gara darbības rezultātā noris cilvēku savstarpējās attiecības. Varētu pat teikt, ka grāmata ir piesātināta ar daudzo uzrunājošo notikumu aprakstiem, kuros var gūt sev vērtīgu pieredzi attiecību veidošanai ar Dievu ikdienas dzīvē: tur ir notikumi, kas rāda kā vajadzētu darīt, un ir arī notikumi, kas māca, kā nevajadzētu rīkoties, lai nesabojātu attiecības ar Dievu. Apbrīnojama ir Dieva skaidri sadzirdamā un uztveramā līdzdarbošanās cilvēku dzīvēs.
Šajā grāmatā mani saista ne tik daudz grāmatā atspoguļotais Izraēla vēstures aspekts, cik grāmatā parādītās cilvēku attiecības ar Dievu, kas ir stiprinājums un guvums manai ticības pieredzei. Nevar nepiekrist Č.V.Praisa teiktajam, ka: „..ja daļa no Svētā Gara darba pagātnē bija radīt kaut ko no nekā, tad radīt kaut ko no tavas dzīves nebūs viņa sarežģītākais uzdevums! ... Tas, kurš iesākumā radīja visu, dzīvo tevī un padarīs tavu dzīvi par Savu darbnīcu.” (Praiss, 2008, 86)
1.Sāmuēla grāmatas notikumus man gribas salīdzināt ar pērlēm, skaistām, dārgām pērlēm, kuras Dievs noliek mūsu priekšā, lai mēs, tās uzlūkojot, mācītos veidot savas attiecības ar Viņu. Mums jālūdz, lai Dievs sūta Garu, kas ļautu mums lasīt Bībeli ticībā, lai mēs paļāvībā teiktu tāpat kā Samuēls: “Runā, Kungs, tavs kalps klausās.”
…
