Pesticīdi ir vielas, kas iznīcina augiem kaitīgus organismus - augus vai dzīvniekus, vai iejaucas to dzīves ciklā, aizkavējot to augšanu vai vairošanos. Pesticīdu lietošana sniedz dažādas priekšrocības — tā ievērojami palielina ražu, ļauj efektīvāk apsaimniekot zemi, ieguldot mazāk darba, un samazina pārtikas produktu cenas. Aktīvās ķīmiskās vielas pesticīdos tomēr var negatīvi, pat graujoši, ietekmēt cilvēka veselību un uzkrāties vidē. Neseni zinātniski pētījumi liecina, ka daži pesticīdi, pat zemā koncentrācijā, var sagraut hormonālo sistēmu. Pesticīdi kaitīgos organismus neiznīcina, bet traucē to vairošanos. Hemosterilanti padara kukaiņus vairoties nespējīgus, pievilina vai atbaida, iedarbojas uz tiem, nomācot to orientēšanās spējas, nomāc dzīvnieku barošanās refleksus, ietekmē augu attīstību. Pesticīdu toksiskās iedarbības rezultātā mainās dzīvās šūnas bioķīmiskie parametri - virsmas spraigums, osmotiskais spiediens, un bioķīmiskie procesi - vielmaiņa.
Pesticīdu nozīme sevišķi palielinājusies pēdējos 100 gados, jo augu kaitēkļi un slimības, kā arī nezāles procentuālo lauksaimniecības kultūru ražu pasaulē samazina gandrīz par vienu pusi.
Pēc ķīmiskā sastāva pesticīdus iedala:
neorganiskie pesticīdi
organiskie pesticīdi
jaukta tipa pesticīdi (gan organiskie pesticīdi, gan neorganiskie pesticīdi).…
