Patvēruma tiesības Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu drošā valstī. Patvēruma meklētāji, apstākļu vadīti, ir nonākuši situācijā, kad viņi pieteikušies uz patvērumu Latvijā, kā tuvākajā drošākajā valstī, vai kādā Eiropas Savienības valstī, kuras robežu viņi šķērsoja kā pirmo.
Izpētot esošos materiālus un ņemot vērā statistikas datus var secināt, ka lielākā daļa patvēruma meklētāju, kas šobrīd uzturas Latvijā, pēc kāda laika dodas tālāk uz attīstītākām Eiropas Savienības valstīm. Ir skaidrs, ka ekonomiskie apsvērumi nav primārie, lai paliktu Latvijā.
Latvijā tiek realizētas Eiropas Savienības prasības patvēruma meklētāju nodrošinājuma ziņā. Latvijas Republikas tiesību akti ir saskaņoti ar Eiropas Savienības prasībām, kā arī tie atbilst 1951.gada Ženēvas konvencijas būtībai. Uz šīs pieredzes pamata sākotnēji arī tika veidota patvēruma sistēma Latvijā.
Personai, kurai ir piešķirts bēgļa, alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, tiek piemērotas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās ekonomiskās, sociālās, personiskās tiesības un brīvības, kuras tiek nodrošinātas atbilstoši starptautisko un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.
Latvijas Republika sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, ievērojot principus, kas nosaka par patvēruma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti.
Jaunais 2016.gada 19.janvara Patvēruma likums ir papildināts ar izmaiņām attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesību un pienākumu apjomu, gan saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem, gan iesnieguma izskatīšanas procedūru, kā arī patvēruma meklētāju aizturēšanu.
…