Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:973250
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Indukcijas un dedukcijas mijiedarbība    4
2.  Kas ir cēloņsakarība    4
2.1.  Objektīva un vispārēja    5
2.2.  Nepieciešama un viennozīmīga    6
2.3.  Secības kārtība    6
3.  Parādību cēloņsakarības noskaidrošanas metodes    7
3.1.  Līdzības metode    7
3.2.  Atšķirības metode    8
3.3.  Atlikuma metode    9
3.4.  Līdzteku pārmaiņu metode    10
  Secinājumi    11
  Izmantotās literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

Zinātne, kurā pēta pašas universālākās un abstraktākās pasaules iezīmes un domāšanas kategorijas: prātu, patiesību, pierādījumu, argumentāciju, būtību, spriešanas spēju u.c., kā arī cilvēka vietu pasaulē ir Filozofija. Filozofija veido pasaules izpratni, balstoties uz izziņas, vērtību, ētisko, estētisko, sociālo un politisko pieeju. Filozofija ir teorētiski refleksīva apziņas un kultūras forma un īpašu nozīmi piešķir zināšanu pašapziņas jeb refleksijas modam.
Savukārt filozofijas virziens pozitīvisms cilvēku un sabiedrību centās pētīt ar dabaszinātņu metodēm. Pozitīvisms centās noskaidrot likumsakarības, saskaņā ar kurām darbojas sabiedrība un, noskaidrojot šīs likumsakarības, pozitīvisms tiecās atrast mehānismu, kā regulēt sabiedrību un tās darbības traucējumus, piemēram, kā novērst karus.
Loģika ir zinātnes apakšnozare, kura pēta universālās domāšanas formas un metodes, kas nodrošina racionālu izziņu. Ir formālā, matemātiskā, modālā, simboliskā u.c. loģika
Loģika pētī galvenokārt organizētu domāšanu, kas vērsta uz izziņas un prakses uzdevumu risināšanu, tā abstrahējas no domāšanas psiholoģiskajiem aspektiem, par pētniecības objektu izvirzot jēdzienu, spriedumu, slēdzienu, teoriju utt. struktūru. Loģikas zinātnes pamatlicējs ir Aristotelis.
Loģika ir zinātne par jēdzienu un spriedumu uzbūvi, par to likumiem un kārtulām, par matemātiski loģiskiem rēķiniem, par spriešanas principiem un dedukciju. Tā pēta, kāda ir korekta spriešana un pareizi slēdzieni (par deduktīvo loģiku runājot – kādos gadījumos var teikt, ka kaut kas izriet no kaut kā cita jeb ir tā loģiskās sekas). Citiem vārdiem sakot, loģika ir teorētiskās un lietišķās pētniecības nozare, kas analizē patiesuma un pareizuma vispārīgās likumības un izstrādā loģikas kārtulas.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1214543
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties